Ko vēlas mūsdienu precinieki
2009. gada 10. jūnijs, 12:44

Ko vēlas mūsdienu precinieki

Jauns.lv

Kāzās jauno pāri vairs nemoka ar malkas skaldīšanu un lelles mazgāšanu, taču nav arī tā, ka mūsu senču tradīcijas būtu zudušas. Vienas tradīcijas izgaist un rodas citas, jo mūsdienu precinieki fantāzijai tiešām ļauj vaļu. Mainās laiki, un mainās kāzu mode — jā, jā, pastāv arī kāzu mode!

Mūsdienās gredzenus iespējams mīt jūras krastā, pļavā, pilī, gaisa balonā virs mežu galiem. Laulību ceremonija neierastā veidā ir jauna mode. Kāzu rīkotāji spēj piedāvāt visneparastākās idejas, un īstenojums atkarīgs vien no maciņa. Par precību modi un tradīcijām stāsta Kāzu aģentūras direktore Dace Miezīte.

Saksofons pie baznīcas

Saksofonista muzicēšana pie baznīcas ir viens no jaunajiem kāzu modes elementiem — ar šampanieti un uzkodām. Laulības dzimtsarakstu nodaļā Dace pat atcerēties nevar — visi izvēlas baznīcu.

Līgavas izpirkšana kāzu rītā gan ir, gan nav. Jauno sievu vīrs arī mūslaikos nes pār tiltiem. „Reti kad vairs ir septiņi tilti,” atzīst Dace. Iztiek ar diviem vai trim. Tos aizstāj ar braucienu ar kuģīti vai zirgu pajūgu.

„Agrāk modē bija fotosaloni. Tagad tie ir dārgi, un cilvēki vēlas ko brīvāku. Ļoti bieži fotosesijas notiek uz tiltiem. Krieviem tā ir progulka — pāris stundu pastaiga.” Un modīgi ir nevis fotogrāfam pozēt salonā, bet jau svinību vietā. Meistars uzstāda līdzpaņemtās gaismas un iekārto studijas stūrīti turpat pilī, krogā vai viesu namā.

Visjaukāk, kad tradīcijas nejūt

Aizvien ir vārti, šķīvi ar kāju kāzās plēš joprojām un skaita lauskas — tik bērnu būšot. Mātes sagaida jauno pāri ar maizi. Ja vien precinieki paši nevēlas, aģentūra nespiedīs jaunlaulātajiem cirst malku, mazgāt un tīt autiņos lelli, šķīt kāpostgalvas lapas, vārīt putru. „No tā visi baidās,” smejas Dace. „Man liels kompliments bija, kad šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis izteicās, ka viņa kāzās viss bijis jauki, brīvi, bez tradīcijām. Taču tradīcijas bija un daudz, tikai viņš tās nesajuta kā uzspiestas. Tas ir mans mērķis.”

Ļoti retas nu jau ir kāzu avīzes. Atceraties, bija gar sienām izliktas lapas ar asprātīgiem zīmējumiem un pantiņiem? Tagad to vietā viesi saņem rīkotāju izdotus ilustrētus žurnālus par jauno pāri. Turklāt lasāmas ne tikai anekdotes un ticējumi, bet arī reāls vēstījums par līgavu un līgavaini. „Arī personiska informācija,” uzsver Dace. Īsti labs tonis ir paša pāra gatavoti ielūgumi.

Solīdi ir nolīgt bārmeni

Kāzu amati vairs nav modē — kālab to darīt, ja ir nolīgts fotogrāfs, video operators, mūziķi un pat bārmeņi. „Un, ja arī šos pienākumus uzticēja, cilvēki ne vienmēr tos pildīja.” Ja runā par bārmeņiem — nu vairs nav solīdi nokraut galdus ar alkohola pudelēm. Stilīgi ir iekārtot bāru, kur viesi paši izvēlas dzērienus. Turklāt bārmenis sajauc kokteiļus pēc katra gaumes. „Tas ir arī veids, kā kontrolēt viesus. Bārmenis var pateikt — varbūt šoreiz glāzi ūdens,” piebilst Dace. Un, ja gribat bārmeņus, kas ne tikai salej, bet arī rāda šovu, prasiet Ansi un Gvido — iesaka Dace.

Noteikti populāra ir šampanieša piramīda un grezna torte. „Mēs ļoti ietekmējamies no filmām, gan latvieši, gan krievi,” pasmaida aģentūras direktore. Telpas dekorē, izmantojot baltu un dzeltenu krāsu vai līgavas mīļāko toni. Noformējumam izmanto arī mākslīgās gaismas.

Latvieši laukos, krievi Rīgas restorānos

Pie galda iededz trīs sveces tāpat kā senāk. Šī tradīcija īpaši svarīga ir krieviem. Nekur nav zudis pirmais valsis, daudzi to pirms kāzām mācās, un te pavēries plašs darba lauks deju šovu dalībniekiem.

No kaimiņmājām „čigānos” uz kāzām vairs nenāk, ja vien speciāli to nerīko. Mičošanai brīnišķīgi ir nolīgt folkloras kopu — tad rituāls būšot skaists un neaizmirstams. „To gan nevar atļauties visi, tāpēc tā nedara bieži,” teic Miezīte. Guldināšana un modināšana atkarīga no jaunā pāra vēlmēm.

Pārsvarā ir divu dienu, retāk trīs dienu kāzas. Latvieši izvēlas viesu namus un pilis ārpus Rīgas, bet krievi joprojām dod priekšroku Rīgas un Jūrmalas restorāniem un kafejnīcām. Otrādi esot reti.

Kas vēl krieviem ir atšķirīgi? „Temperaments,” pasmaida Dace. „Pirmo reizi krievu kāzās man bija kultūršoks,” viņa godīgi atklāj. Bijusi Vera Serdjučka, kas „iet pa gaisu”, un aktīva vakara vadītāja, kas tik aicina dakšiņas likt pie malas un mesties atrakcijās. „Latvietim vajag kārtīgi paēst. Krievi ēd 15 minūtes, latvieši divas stundas.” Tikmēr krievi metas dejās un spēlēs. Un runas esot tādas, ka visi raud — duševnije, no sirds.

Īpaša krievu tradīcija ir pie vārtiem dzert šampanieti un plēst uz laimi glāzes. Kad to izstāsta latviešiem, viņi gribot tāpat. Interesanti, ka krievu klienti aģentūrai mēdz uzsvērt: viņi ir krievi, bet — latvijci. Tātad tradīcijas Krievijā nav tādas pašas. „Viņiem ļoti reti ir dzīvā mūzika, tās vietā ir dīdžejs.” Latviešiem, jo vairāk naudas, jo augstāka līmeņa mūziķi. Augšgalā ir Intars Busulis, Jānis Stībelis, Andris Ērglis. Bieži fonā spēlē džezu. „Spēlē visi, kas vien prot. Piedāvājums ir mazāks nekā pieprasījums.” No pagasta lauku kapelas līdz slavenām zvaigznēm.

Krievi, ja izvēlas dzīvo mūziku, bieži nolīgst Busuli, Stībeli vai A–Eiropu. Tikai krieviem dzīvā mūzika ir pēc pusnakts. Muzikantu cenas ir no 350 latu, bet var sasniegt pat tūkstoti.

Neierobežots budžets

„Tā kā filmās,” par skaistākajām kāzām savā praksē saka Dace. Tādas viņas aģentūrai ir gadā divas vai trīs. „Tad vienā brīdī jautāju pati sev — vai atrodos realitātē? Tās ir kāzas ar neierobežotu budžetu. Noformējums ir ļoti grezns, kāzas notiek pilī, ir skatuve vai telts ar māksliniekiem.

„Neierobežota budžeta gadījumā ir ļoti aizraujoši, jo vari atļauties fantazēt. Mazbudžeta kāzās arī ir interesanti, jo jādomā, kā ar mazu naudu panākt ļoti labu rezultātu. Tas ir darbs kopā ar klientu, viņam jāizlemj, kas pašam svarīgi — labs fotogrāfs vai ļoti daudz ziedu. Kādam ir maz naudiņas, bet viņš izvēlas labu viesu namu ar numuriņu un labierīcībām katram viesim, bet neatļaujas dzīvo mūziku.”

Kas tagad ir mazs budžets? „Pirms pieciem gadiem, kad sākām strādāt, tie bija 2000 latu,” raksturo Dace. Tagad — 7000 vai 8000 latu. Tiesa, tas ir ar pilnu servisu — viesu nams, ēšana, foto, video, mūzika, ziedi, dekorējumi, scenārijs, atrakcijas, transports. Lai viss ir skaisti.

Ja atnāk otra, turpiniet!

Tomēr nekāds scenārijs nevar paredzēt visas situācijas. Piemēram, ja sāk gāzt lietus, bet kāzas notiek vasarā ar galdiem zem klajas debess, rīkotājiem jāspēj īstenot „evakuāciju” zem jumta. Neparastāko prasību Dacei reiz izteikusi kāda topošā sieva — ja ierodas otra sieviete (vīra bijusī), lai tad līgavainis precas ar viņu, un kāzām jāturpinās...

Skaisti ir, kad cilvēki paši sagādā neparastus brīžus — kāds viesis sadomājis no rīta uzspēlēt ģitāru, un reiz puiši pliki skrējuši uz dīķi, un fotogrāfs iemūžinājis šo mirkli. „Man neparasti šķiet, ja vīrieši ir daudz romantiskāki par sievietēm. Mēdzu apraudāties, lasot vīriešu atbildes anketās, kas jāaizpilda aģentūrā. Sievietes ir loģiskākas, racionālākas,” uzklausot precinieku vēlmes, secinājusi Dace.

Māris Puķītis/Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi un Kāzu aģentūras arhīva