Samazinot finansējumu, teātri pārskatīs repertuāru
Nacionālā opera sezonu sāks mēnesi vēlāk, Valsts akadēmiskais koris Latvija vairāk koncertēs ārzemēs, bet teātros cer palielināt skatītāju skaitu, iestudējot vairāk izrāžu - šādi pasākumi plānoti. Latvijas profesionālās kultūras institūcijās vēl par 1,7 miljoniem latu samazinot valsts dotācijas.
Laikraksts "Diena" raksta, ka vissmagāk budžeta dotācijas samazinājums skars teātrus - katram finansējums šogad samazināts aptuveni par 40% no pērnā gada dotācijas, turklāt sagaidāms, ka samazināsies arī pašu ieņēmumi.
Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze ir lakoniska: "Mūsu uzticamākais skatītājs ir skolotājs un pensionārs." Ja prognozes pildīsies, teātri zaudēs apgrozāmos līdzekļus, tādēļ nākamajā sezonā gaidāma "populāra" repertuāra politika - iestudēs daudz izrāžu.
"Ja daļa skatītāju biļetes nevarēs atļauties, jāpanāk, ka citi nāk nevis piecas, bet septiņas reizes," saka Līnis. Respektīvi, samazinoties skatītāju skaitam, izrādes kaut ar minimāliem finanšu līdzekļiem jāiestudē biežāk, lai tā vairotu skatītāju skaitu. A.Līnis arī pieļauj, ka varētu tikt samazinātas biļešu cenas.
Nacionālais un Dailes teātris, visticamāk, būs spiests atteikties no piemaksām aktieriem un tehniskajiem darbiniekiem. Nozarē būtiski samazināsies algas - lielākā daļa teātru aktieriem maksā fiksētu algu un piemaksu par lomām un kvalitāti, kas nereti veido pat vairāk nekā 50% samaksas. "Jo labāks aktieris, jo vairāk cietīs," rezumē Līnis. Par naudu piemaksām droša ir tikai Jaunā Rīgas teātra direktore Gundega Palma - tam teātris nopelnīšot. Dailes un Davgavpils teātris, Nacionālā opera arī plāno bezalgas atvaļinājumus.
Negaidīts trieciens teātros bijis arī lēmums samazināt pensijas strādājošajiem pensionāriem. Līdz ar to teātri baidās zaudēt darbiniekus - gan apkalpojošo personālu, gan māksliniekus, kas trupā nav aizstājami. "Mums ir Dumpis, Jakovļevs, Kairiša..." uzskaita Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Kino nozares finansējums šogad būs pat par 50% mazāks nekā pērn, stāsta Nacionālā kino centra vadītāja Ilze Gailīte-Holmberga. Viņa cer, ka centram, sadarbojoties ar Kultūras un Finanšu ministriju, izdosies izstrādāt finanšu mehānismu, lai piesaistītu ārvalstu filmēšanas grupas un finansējumu.
Savukārt Latvijas mūziķi uzsvaru liks uz viesizrādēm ārzemēs. Piemēram, valsts akadēmiskā kora Latvija direktors Māris Ošlejs saka - koris 23% finansējuma samazinājumu centīsies kompensēt, koncertējot ārzemēs. "Nopietni strādāt uz viesizrādēm" apņēmies arī Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Viņu Operas dotācijas apcirpšana pārsteigusi nesagatavotu: "Iepriekšējā samazinājumā samazinājām algas, štatus. Opera sezonu sāks mēnesi vēlāk - visi būs bezalgas atvaļinājumā. Ja mums tagad jāsamazina vēl par 480 000 latiem, tā ir katastrofa. Sezonas pirmā puse ir saplānota, mums ir kontrakti, kas jālauž, jāmaksā soda sankcijas. Kritīsies ienākumi. Bet galvenais - labākie mūziķi brauks prom, jo viņus var angažēt jebkur. Solisti to jau dara.
BNS
