Horvātijas serbu kara noziedznieks Martičs cietumsodu izcietīs Igaunijā

Saskaņā ar amatpersonu pausto informāciju 55 gadus vecais Martičs piektdien cietuma konvoja pavadībā ieradās Igaunijā. Viņš sodu izcietīs Tartu cietumā tādos pašos apstākļos kā pārējie ieslodzītie.

Pēc tieslietu ministra Reina Langa vārdiem, Martiča soda izciešana Igaunijā notiks saskaņā ar Igaunijas un ANO noslēgto vienošanos par sadarbību ANO Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla (ICTY) pasludināto spriedumu īstenošanā.

"Tā kā Igaunijas tauta ir cietusi no noziegumiem pret cilvēci un šādi noziegumi tikuši pastrādāti arī Igaunijas teritorijā, mūsu pienākums ir dot ieguldījumu šādu noziegumu atklāšanā un nosodīšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības," pavēstīja Langs.

ANO Bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls (ICTY) 2007.gada jūnijā atzina bijušo Horvātijas serbu līderi Martiču par vainīgu zvērībās viņa vadītajā separātiskajā Krajinas serbu republikā un piesprieda viņam 35 gadu cietumsodu.

Martičs tika atzīts par vainīgu horvātu, musulmaņu un citu neserbu civiliedzīvotāju vajāšanās, slepkavībās, deportācijās un spīdzināšanās, kā arī rīkojuma došanā īstenot nelikumīgu Zagrebas apšaudi 1995.gadā.

Tribunāla tiesneši konstatēja, ka Martičs atklāti mēģinājis izveidot homogēnu serbu valsti, kas ietvertu daļu Horvātijas un Bosnijas, un deportējis desmitiem tūkstošu neserbu civiliedzīvotāju. Šī mērķa īstenošanā viņu atbalstījis toreizējais Dienvidslāvijas prezidents Slobodans Miloševičs.

Krajinas serbu republika faktiski sašķēla Horvātiju divās daļās, bloķējot transporta sakarus un sagraujot tūrisma industriju. Bijušais policists Martičs 1994.gadā kļuva par šīs republikas prezidentu.

Martičs 2002.gada maijā padevās ANO tribunālam, bet neatzina savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos un noliedza, ka būtu pārkāpis kara vešanas noteikumus un devis pavēli veikt nelikumīgu uzbrukumu civiliedzīvotājiem.

Martičs vadīja Krajinas serbu republiku laikā, kad Horvātijas karš, kas ilga no 1991. līdz 1995.gadam, tuvojās beigām. Viņš tika apsūdzēts, ka devis rīkojumu veikt uzbrukumus ar ķekarbumbām Horvātijas galvaspilsētai Zagrebai, kuros tika nogalināti septiņi un ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Šie uzbrukumi bija atriebības akts par Horvātijas militārajām operācijām, lai atgūtu serbu nemiernieku ieņemto teritoriju. Martičs apgalvoja, ka šo uzbrukumu mērķi bijuši militāri objekti.

Prāva pret Martiču sākās 2005.gada decembrī un ilga līdz 2007.gada janvārim. Viņš tajā apgalvoja, ka tikai centies aizsargāt Krajinas serbu republikas pilsoņus neatkarīgi no viņu izcelsmes.

Martičs spriedumu pārsūdzēja, taču pagājušogad ANO kara noziegumu tribunāla apelācijas instance spriedumu atstāja spēkā.

BNS