Izcilākajiem pensijas vecuma pedagogiem varētu piešķirt vienreizēju grantu 1500 latu apmērā
Lai darbu nepamestu izcilākie pensijas vecuma pedagogi, viņiem varētu tikt piešķirts vienreizējs grants 1500 latu apmērā, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).
LETA jau ziņoja, ka, lai izvairītos no vecuma pensijas samazinājuma 70% apmērā, darbu skolās sākuši pamest pensijas vecuma pedagogi. Tāpat skolās strādājošos pensijas vecuma skolotājus gada otrajā pusē skars ne tikai vecuma pensijas samazinājums, bet arī ievērojama darba algas samazināšana, samaksai par vienu darba likmi sasniedzot minimālo algu valstī.
Koķe pauda cerību, ka šis vienreizējais grants rosinās izcilākos pensijas vecuma skolotājus turpināt fakultatīvi strādāt ar skolēniem.
Līdzekļi minēto grantu izmaksai tiks ņemti no 20 miljoniem latu, ko no Eiropas Savienības struktūrfondiem paredzēts izlietot skolotāju bezdarba novēršanai un pārkvalifikācijai.
Tāpat Koķe norādīja, ka minētie 20 miljoni latu paredzēti 8000 skolotāju pārkvalifikācijai un tālākizglītībai. Šīs naudas apgūšanai tiks noteikti kritēriji, kuru izstrādē tiks piesaistītas arodbiedrības.
Jau ziņots, ka, sākot no 2010.gada, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā palielināt proporciju skolēnu un skolotāju skaita attiecībai, kas ļautu nodrošināt pedagogu atalgojumu 250 latus par vienu likmi.
IZM priekšlikums paredz, ka turpmāk novados uz vienu skolotāju varētu būt astoņi skolēni, bet pilsētā - 10,2 skolēni uz vienu skolotāju. Vidēji paredzēts uz 9,1 skolēnu nodrošināt vienu skolotāju. Patlaban Latvijā šī proporcija ir seši skolēni uz vienu pedagogu, kas krietni atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem.
Palielinot šo proporciju, pedagogiem būtu iespējams nodrošināt 250 latu atalgojumu par likmi (21 stundu), vienlaikus saglabājot arī patlaban esošās piemaksas.
Šie skaitļi ir ministrijas piedāvājums, kas vēl tiks pārrunāts gan ar arodbiedrību, gan jaunievēlēto novadu un pilsētu vadību, lai nonāktu pie optimāla risinājuma esošā budžeta finansējuma ietvaros.
Koķe arī pēc tikšanās ar Zatleru nenosauca precīzu skaitli, cik daudz pedagogu šajā gadījumā zaudētu darbu. Koķe līdzīgi kā iepriekš sacīja, ka patlaban ap 4000 pedagogu, kuri ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, esot izteikuši gatavību pensionēties.
Daudz kas būšot atkarīgs arī no skolas vadības, kurai būs jāizšķiras, vai paturēt vairākus skolotājus ar nepilnu slodzi vai vienu, bet uz pilnu slodzi, norādīja ministre.
Maksimālais slodžu skaits, ja par vienu no tām tiek maksāti 250 lati, ir 28 000. Koķe norādīja, ka patlaban Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir 26 643 pedagogi. Precīzs skaits gan būšot zināms šā gada septembrī.
Publiski izskanējušais aptuveni 33 000 lielais skolotāju skaits ietver sevī arī citus skolas darbiniekus - direktorus, bibliotekārus, logopēdus u.tml.
IZM speciālisti arī turpmākajās divās nedēļās iecerējuši doties uz reģioniem, lai runātu par strukturālajām reformām un skolu tīkla optimizāciju. Koķe pēc 6.jūlija ieplānojusi apmeklēt jaunievēlētās novadu padomes, kā arī tikties ar lielo pilsētu vadību, lai skaidrotu jauno finansēšanas modeli un vienotos par galīgajiem lēmumiem skolu tīkla reformās.
Pēc izglītības un zinātnes ministres teiktā, jautājums par 250 latu lielu samaksu par vienu skolotāja slodzi Ministru kabinetā varētu tikt skatīts jau jūlijā.
Savukārt Valsts prezidents vēl pirms šodienas tikšanās ar Koķi žurnālistiem sacīja, ka iesaistītajām pusēm attiecībā uz izglītības jomu nepieciešams vienoties par skaidriem kontroles skaitļiem.
"Tas jāsaka gan par skolnieku skaitu uz vienu skolotāju, gan par to, kā izlietot Eiropas struktūrfondu atbalstu izglītības sistēmai, tāpat arī, kāda varētu būt potenciālā attiecība starp skolotāju skaitu un skolotāju algu. Sevišķi svarīgi ir runāt par to, kāda būs skolotāju alga nākamajā gadā. Arī šie skaitļi ir jānosauc un jāsaprot tas, ka šie četri mēneši būs ļoti grūti, varbūt skarbi mēneši, bet 2010.gadā jāiestājas ir zināmai stabilitātei," teica Zatlers.
Kā ziņots, "Latvijas Avīze" šodien raksta: ja tiks apmaksāta viena pedagoģiskā darba likme uz desmit skolēniem pilsētā un astoņiem skolēniem novados, pedagoģisko likmju skaits valstī samazināsies par 15 000, kas savukārt nozīmē, ka darbu zaudēs ap 10 000 skolotāju.
LETA
