Nekurzemes latvieši jeb Kādās adresēs pēc reformas dzīvojam?

Lai arī pēc novadu izveides ārpus valsts lielajām pilsētām dzīvojošie tagad juridiski apmetušies citā adresē, praktiski spēkā ir viņu vecā pasta adrese. Daudziem cilvēkiem radies apjukums - kā uz vēstulēm tagad pareizi rakstīt viņu lauku radu adresi.

Ja agrāk kāda pagasta teritorijā bija tikai vienas „Dižkalniņu” mājas, tad tagad pēc vairāku pagastu apvienošanas novadā pēkšņi var uzrasties pat piecas, sešas viensētas ar identiskiem nosaukumiem.

Valdība ir novilcinājusies sakārtot savu pilsoņu atrašanās vietu sarakstu. Tikai 2. jūlijā, kad jau teritoriālā reforma bija notikusi, Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē sprieda, kā pareizi uzrakstīt reformētās valsts teritorijas pilsoņu adreses.

Pašreiz mēs vēl kādu laiku dzīvosim vecajās adresēs un norādes uz pasta sūtījumiem jāraksta pēc vecā parauga – jāmin gan neeksistējošais rajons, gan pagasta nosaukums.

„Latvijas pasta” mājas lapā, abonējot presi internetā, pat nav iespējams abonēšanas formā izvēlēties jauno adresi. Izvēlnes iespējas piedāvā tikai rakstīt veco rajonu un pagasta nosaukumus.

Ministru kabinets vēl tikai grasās apstiprināt jauno adresācijas kārību. Jaunā kārtība neparedz atteikties no pagasta nosaukuma, jo pēc jauno noteikumu apstiprināšanas iedzīvotāju adrese laukos būs jāraksta šādā secībā:

* novads;

* novada pilsēta vai *novada pagasts;

* ciems; *iela vai viensēta.

Republikas pilsētu adrešu rakstība nemainīsies.

Katrā ziņā daudzviet tagad adrese būs garāka nekā līdz šim, jo, piemēram, oficiāli vairs nevarēs rakstīt „Talsi”, bet gan būs jāraksta: „Talsu novads, Talsu pilsēta”.

Savukārt Valsts zemes dienestam tagad nāksies ieviest izmaiņas datu bāzēs un tas nākamgad, pēc Tieslietu ministrijas, aprēķiniem izmaksās vairāk nekā ceturdaļmiljonu latu – 264 288 latus. Valsts zemes dienestā 2010. un 2011. gadā ar adrešu pārrakstīšanu nodarbosies 14 cilvēki, kuru plānotā mēnešalga ir Ls 683,40.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA