Vai Latvija spēj pastāvēt ilgāk par 20 gadiem?
Latvijas neatkarība ir apdraudēta, ja latvieši steidzīgi necels savu pašapziņu, ignorēs izglītību un inovācijas, nerūpēsies par saviem bērniem, uzskata latviešu inteliģence, politiķi un uzņēmēji.
Latviešiem jābūt kā vardēm
Eiroparlamentā no jauna atkal ievēlētā deputāte Inese Vaidere (Pilsoniskā savienība) kasjauns.lv teica, ka prokrievisko partiju uzvara Rīgas domē latviešiem varētu likt sasparoties, celt pašapziņu un daudz nopietnāk izturēties pret valsts neatkarību.
“Mēs nedrīkstam domāt, ka mums neizdosies. Mums izdosies! Mums jābūt tām vardēm, kas sakuļ sviestu. Daudz nākas dzirdēt it kā taisnošanos, ka latvieši ir pelnījuši savu valsti. Kā vispār var uzdot jautājumu, vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Latvijai vienkārši ir jābūt!
Prokrievisko partiju uzvara Rīgas pašvaldībā, iespējams, daudziem atvērs acis un atgādinās, ka ar valsti nevar spēlēties. Pēdējos divdesmit gados mēs savu valsti esam vadījuši pretrunu plosīti, esam cīnījušies, kā nu mācējām, bieži vien ar pārāk lielu latviešiem raksturīgo piekāpību un iztapību. Mūsu bagāžā ir 50 gadus kultivētais VDK un PSKP mantojums, kuru nevar likvidēt tikai un vienīgi ar valsts neatkarības pasludināšanu. Un ¬– esam iebraukuši auzās.
Latviešiem ir jāsaņemas, jo būtu žēl atdot to, ko esam iekarojuši līdz ar savu neatkarības atgūšanu. Šajā krīzes laikā mums izdosies, jo latviešiem atšķirībā no krieviem un amerikāņiem, kuri vienmēr mīlējuši dzīvot uz parāda, ir salīdzinoši maz kredītsaistību.”
Primārais, pēc Vaideres domām, kam jāliecina par latviešu noturību, ir dzimtā valoda. Eiroparlamenta deputāte ar neizpratni raugās uz to, ka gan Latvijas armijā karavīri, gan stjuartes “airBaltic” reisos savā starpa runā krievu valodā.
Otrais, ar ko Latvija varētu noturēties “uz ūdens” ir inovācijas. “Žēl, ka mūsu valdība neievieš inovācijas, bet tikai par to runā. Jāliek lietā mūsu spējas,” teic Vaidere.
Latvieši – Krievijas smadzenes
Bijušais Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns, anglikāņu mācītājs Juris Cālītis kasjauns.lv teica: “Latvija un Igaunija ir brīnums! Mēs esam izdzīvojuši starp tautām, ciltīm, kopienām, kuras ir desmitiem reižu lielākas par mums. Pēc loģikas Latvijai jau sen vajadzēja pazust no pasaules kartes, bet mums ir negaidīts liktenis. Tam ir divi iemesli.
Pirmkārt, mūsu ģeogrāfiskais izvietojums nosaka to, ka esam vajadzīgi gan austrumiem, gan rietumiem. Tā ir gan mūsu laime, gan likteņa nelaime.
Otrkārt, Krievijai gan militāri, gan politiski mūs jau sen vajadzēja apēst kā rozīnīti. Tomēr Latvija 18., 19. un 20. gadsimtā šai impērijai kalpoja kā smadzenes. Esam viņiem devuši ievērojamus valsts, militāros un saimnieciskos vadītājus, kas uzturēja Krievijas esību. Tas ir rādītājs, ka mēs varam stāvēt pretī neizglītotai masai.
Noziedzīgi ir tas, kā mūsu valdība pēdējos gados ir izturējusies pret izglītību. Mūsu spēks ir izglītībā, bet mēs visus šos gadus to esam ignorējuši, dzīvojuši padomju laika nožēlojamajā haltūrā. Piemēram, augstskolās pašlaik nevaram ieviest jaunu garu, kamēr vēl valda vecais. Ir cerības, ka Starptautiskais Valūtas fonds mums tomēr piespiedīs sakārtot izglītības sistēmu.
Protams, ir krimināli tas, kas pašlaik notiek ar pensionāriem. Tomēr tas nihilisms, kas pašlaik valda attiecībā uz bērniem, ir vispār ārpus jebkādas normālības. Pabalsti bērniem tiek atcelti, no nākamā gada audžuģimenēm arī nebūs atbalsta. Nesaprotu, kā valsts, no kuras izbrauc tik daudz cilvēku, ir spējīga uz šādu attieksmi.
Valstsvīri, kas pēdējos gados ir valdījuši, nav ieinteresēti valsts attīstībā, bet gan savā labumā. Tauta saprot vajadzību pēc izglītības un bērniem, bet viņiem uz to visu ir nospļauties.”
Cālītis nav īpaši optimistiski noskaņots un nezina, vai jau mēs neesam nokavējuši, lai kaut darītu valsts nākotnes labā. “Varbūt tas viss jau ir par vēlu, bet, ja nē, tad vajag domāt par izglītību un valsti. Ir jādara,” saka Cālītis.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
