Dīvainības Eiropas naudas dalīšanā turpinās
Vakar valdība sprieda, kā pārskatīt Eiropas Savienības finansējuma sadali starp ministriju dažādajām programmām. Ideja pareiza: ja budžeta naudas mazāk, mazākas arī līdzfinansējuma iespējas no valsts puses, un tad jāizvēlas prioritātes, kam mazāko “pīrāgu” dot.
Un te nu sākas jautājumi, vai tiešām arī krīzes apstākļos Eiropas nauda tiek tērēta lietderīgi. Proti, arī pēc pārskatīšanas Labklājības ministrijas pārziņā esošā programma “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība” saņems 6,3 miljonus latu. Nu, labi – bezdarbniekiem ar apmācību jāpalīdz. Tomēr kāpēc atsevišķi pastāv programma “Atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai” – 1,8 miljoni latu? Ar ko apmācība cilvēkam, kurš jūt, ka zaudēs darbu, tik būtiski atšķiras no tās, ko saņem darbu jau zaudējušais? Cik saprotu, tad gan vieniem gan otriem vajadzētu piedāvāt tādas iemaņas un profesijas, kas tiek uzskatītas par perspektīvām. Tomēr, kā redzam, tā vis nenotiks – jo kādam taču vajag siltas amata vietas.
Ejam tālāk. Valsts Kanceleja saņemšot 707 tūkstošus latu “atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē”. Mazliet jau dīvaini – kāpēc reformas nevar veikt bez papildus finansējuma? Ministri, kas pieņem lēmumus, saņem algu, un viņu padotie, kas izstrādā reformas, arī saņem algas. Nu, labi – pieņemsim, ka tur būs īpaši pētījumi, piesaistīti smalki eksperti utt. Bet – paralēli 2,2 miljonus latu Valsts Kanceleja tērēs “Kvalitātes vadības sistēmas izveidei un ieviešanai”! Kas laikam ir kaut kas principiāli atšķirīgs no “analītisko spēju stiprināšanas” un reformas...
Māris Zanders
