Stradiņa slimnīcai papildus nepieciešami 10-12 miljoni latu

"Ar šādu finansējumu slimnīca var strādāt, ilgākais, līdz oktobra vidum," pavēstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka, nesaņemot papildu finansējumu, slimnīca pēc šī datuma vairs nespētu norēķināties ar piegādātājiem.

Par apmēram tādu pašu papildu finansējuma nepieciešamību varot runāt arī Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas gadījumā, papildu līdzekļi esot nepieciešami arī Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai un reģionālajām slimnīcām, informēja ministre.

"Ziņas, kas pienāk no slimnīcām, ir dažādas. Liepājas Reģionālā slimnīca vēstī, ka var ar pašreizējo finansējumu iztikt līdz novembrim, Valmieras Reģionālā slimnīca - līdz septembra beigām," pastāstīja Rozentāle.

Viņa gan vēlreiz pauda pārliecību, ka papildu līdzekļi veselības aprūpei tiks piešķirti, piebilstot, ka arī premjers šajā jautājumā ir kļuvis pielaidīgāks.

"Atrisinājums būs, un es nešaubos, ka tas būs pozitīvs," uzsvēra Rozentāle.

Ministre kategoriski noraidīja pieņēmumu, ka vajadzīgo papildu finansējumu varētu iegūt, slēdzot aprūpes slimnīcas, jo šo slimnīcu kopējais finansējums sasniedz vien aptuveni vienu miljonu latu. Kritiskas piezīmes izpelnījās arī premjera Valda Dombrovska ("Jaunais laiks") ierosme slimnīcu finansēšanai atvēlēt 63 miljonus latu, kas pašreiz iedalīti kompensējamo medikamentu apmaksai.

"Kompensējamie medikamenti ir vienīgais, kas vēl tur uz plosta tos slimniekus, kas citādi nonāktu slimnīcā kā akūtie pacienti un kuriem slimnīca nevarētu sniegt palīdzību finansējuma trūkuma dēļ," paskaidroja slimnīcas Stratēģiskās padomes vadītājs Andrejs Ērglis. Viņš arī piebilda, ka Latvijā kompensējamajiem medikamentiem atvēlētais finansējums ir viszemākais Eiropā, turklāt tas ir ari 1,5-1,7 reizes zemāks nekā Latvijas kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā.

Ministre un vairāki slimnīcas valdes pārstāvji arī norādīja uz iespējamām neatgriezeniskām sekām, kas rastos ne tikai pacientu ārstēšanas, bet arī jauno speciālistu sagatavošanas un medicīniskās pētniecības jomā, ja slimnīcai nepiešķirtu papildu finansējumu. Tika uzsvērts, ka pilnvērtīga jauno mediķu sagatavošana ir iespējama tikai tāda tipa slimnīcās kā Stradiņu slimnīca.

Pērn Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ārstējušies 48 tūkstoši pacientu, bet vēl aptuveni 120 tūkstoši konsultēti ambulatori. Vidējais ārstēšanās ilgums slimnīcā bijis 6,8 dienas.