Ministrijas visai kūtri atklāj lobijus

Pie šīs jomas regulējuma tiek strādāts kopš 2007.gada, taču divi mēģinājumi to sakārtot bijuši neveiksmīgi. Tagad ir jau trešais mēģinājums ieviest lobēšanas tiesisko regulējumu, taču arī tas draud izgāzties, jo Saeimā tam trūkst atbalsta.

Viena no ministrijām, kura ir publiskojusi informāciju par lobētājiem, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā datus atjauno vidēji reizi pusgadā. Tiesa gan, informācija tiek ne vien papildināta, bet arī dzēsta. Nedēļas sākumā šajā sarakstā bija uzņēmēja Gunāra Ķirsona vārds, bet tagad tas vairs nav atrodams, jo, kā skaidro ministrijā, Ķirsons vairs nenodarbojoties ar lobēšanu.

Informācija par lobētājiem ir arī Labklājības ministrijas mājaslapā. Taču tur jaunākais ieraksts datēts ar 2013.gadu. Par lobētājiem vēl informē Veselības ministrija, kuras mājas lapā atrodami četri ieraksti. Jaunākais no tiem veikts pirms gada.

Par to, ka nepieciešams ieviest lobēšanas tiesisko regulējumu, iestājas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Kā skaidro birojā, tas ļautu nošķirt, kas ir legāla lobēšana un kas ir krimināli sodāma tirgošanās ar ietekmi, par ko draud līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Lai ziņas par lobētājiem liktu atklāt ar likuma spēku, ir tapušas divas koncepcijas un bijusi nodibināta ne viena vien darba grupa. Tapa pat Lobēšanas atklātības likums, taču 2014.gadā to noraidīja, un tas bija viens no Laimdotas Straujumas (V) valdības pirmajiem lēmumiem. Tā vietā, lai novērstu trūkumus un tomēr pieņemtu jaunu likumu, Straujumas valdība uzdeva sagatavot izmaiņas jau esošajos.

Pašlaik apstiprināšanu valdībā gaida divi likumprojekti - labojumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kur definēta lobēšana, un izmaiņas Saeimas kārtības rullī, kas paredz deputātiem atklāt, ar kādam formālām un neformālām sabiedrības grupām vai personām notikušas konsultācijas.