Cīņas ap Kuldīgas Sinagogu
Nav noslēpums, ka pieaugošas konkurences apstākļos valsts vai pašvaldības pasūtījumi kļūst par īstu kaujas lauku starp būvfirmām, un daudzi konkursi beidzas ar pasūtījumu neieguvušo sūdzēšanos.
Tādēļ manā ikdienas darbā ir diezgan ierasta prakse atrast savā eelektroniskajā pastā dažādus mājienus par iespējamām nelikumībām, korupciju utt. šajos būvdarbu konkursos. Tālāk izklāstītais gadījums ir atšķirīgs tādēļ, ka runa ir par Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas oficiālu lēmumu uz 26 lpp., tajā uzrādītajiem faktiem. Negrasos minēt firmu nosaukumus, jo – ja neskaita pašas iesaistītās puses – sabiedrībai tas nav būtiski. Runa ir par paņēmieniem, kurus pasūtītājs var izmantot, lai “atšūtu” nevēlamus pretendentus (arī tā nav mans, nespeciālista, bet IUB cilvēku vērtējums).
Tātad runa ir par Kuldīgas pilsētas domes izsludinātu konkursu “Sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kuldīgas Galveno bibliotēku”. Konkursā piedalījās 15 pretendenti, uzvarēja piektais dārgākais. Cenu atšķirība starp uzvarējušo un lētāko piedāvājumu – 413 765 lati. Iespaidīgi, tomēr arī par to nav “stāsts”, jo, kā zināms, firmas mēdz manipulēt ar savu piedāvājumu tāmēm, t.sk., apzināti samazināt, tādēļ lētākais piedāvājums ne vienmēr ir tas labākais.
“Skaistums”, kā jau minēju, ir paņēmienos, ar kādiem pasūtītājs sijā pretendentus. Citēju no Iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmuma: “Pasūtītājs norāda, ka iesniedzēja uzrādītās personas par elektrodrošību sertifikāts neatbilst LEC 002, LEC 025 nosacījumiem. Šāds noraidīšanas iemesls ir uzrādīts arī visiem pārējiem noraidītajiem pretendentiem. Pārbaudot visas internetā un bibliotēkās pieejamās datu bāzes, šadi LEC 002 un LEC 025 nosacījumi nav atrodami – tādi nepastāv.”
Cits piemērs. “Pasūtītājs norāda, ka iesniedzēja piedāvātais speciālists restaurācijas darbu veikšanai nav atbilstošs konkrētajam iepirkumam, arī šāds pretendenta arī šāds pretendenta noraidīšanas iemesls ir norādīts lielākajai daļai no pretendentiem.
Iesniedzējs norādīja, ka piedāvājumā norādītais Valdis ... ir sertificēts ar Latvijas būvinženieru savienības izsniegtu sertifikātu Nr.20-..., kur uzrādītā kompetence ir restaurācijas darbu vadīšana, restaurācijas darbu būvuzraudzība. Šajā piedāvājumā iesniegtajā sertifikātā nav uzrādīti nekādi ierobežojumi jebkādu restaurācijas darbu veikšanai, sertifikāta kompetence paredz pilnīgi visu restaurācijas darbu vadīšanu un būvuzraudzību.
Sazinoties ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kurzemes reģionālās nodaļas darbiniekiem, iesniedzējs ir noskaidrojis, ka VKPAI šādus sertifikātus neizsniedz, VKPAI izsniedz atļaujas – sertifikātus darbu veikšanai uz konkrētiem objektiem un konkrētiem darbiem, un šīs atļaujas tiek izsniegtas būvētāja norādītam sertificētam speciālistam. Iesniedzēja iesniegtā speciālista būvprakses sertifikāts saskaņā ar pastāvošām likumdošanas normām atļauj veikt visu veidu restaurācijas darbus.”
Vēl piemērs. “Pasūtītājs ir norādījis, ka iesniedzējam nav pieredzes valsts vēstures pieminekļu restaurācijā atbilstoši nolikuma 8.2.2.punktam (nav atsauksmes). Iesniedzējs norādīja, ka piedāvājuma sadaļā „Pretendenta pieteikums dalībai konkursā un atlases dokumenti” (135 lpp.) ir norādīti objekti „Cēsu jaunās pils rekonstrukcija” un „Cēsu izstāžu nama restaurācija”, kā arī „Cēsu pilsdrupas mūru restaurācija”.”. Cēsis Kuldīgai neskaitās...
Uzreiz jāsaka, ka Iesniegumu izskatīšanas komisija sūdzības atzina par lielā mērā pamatotām, tātad daļēji Kuldīgas varas vīriem ir nācies pierauties. Tikai – atvainojos par naivumu, vai tad tiešām tik traki jau ir, ka jārīkojas ar tik nešpetniem līdzekļiem?!
Māris Zanders
