Kāds būs baznīcas īpašumu liktenis pēc Liepājas draudzes aiziešanas no LELB? Mācītājs Urdze negrasās padoties
Par lēmumu izstāties no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze paziņoja vakar. Šādu soli esot atbalstījis izteikts draudzes vairākums, taču tas radījis vairākus jautājumus par nākotni, tostarp – kas notiks ar draudzes pakļautībā esošajiem īpašumiem?
Kā zināms, Liepājas Krusta draudzes lēmums izstāties ir pretreakcija uz LELB lēmumu par sieviešu ordinācijas aizliegumu. Draudzes mācītājs šādu rīcību bija solījis jau pirms sinodes lēmuma un skaidroja, ka viņam nav pieņemama sistēma, kurā sievietes nevar būt mācītājas vien sava dzimuma dēļ.
Urdze arī norādīja, ka jau pirms LELB lēmuma pieņemšanas vairāk nekā divdesmit teoloģes ir bijušas spiestas emigrēt uz kādu no ārzemju baznīcām, jo arhibīskaps Jānis Vanags kopš 1993.gada nav ordinējis nevienu sievieti.
Draudzei paredz „juku laikus”
Taču ar izstāšanos no LELB draudzei ļoti aktuāls kļūst arī jautājums par īpašumiem, kuri nepieciešami draudzes sekmīgai darbībai. Vai LELB izrādīs žēlastību un spēs vienoties ar neapmierinātību izrādījušo Liepājas Krusta draudzi, kura turklāt ir paziņojusi par vēlmi iestāties Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas (LELBĀL)?
Draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze neslēpj, ka par šo jautājumu vēl nav sācis domāt: „Grūti spriest, kā šīs lietas kārtosies – tas ir atvērts jautājums. Domāju, ka noteikti būs jārunā ar juristiem, taču var jau būt, ka mums tomēr izdodas vienoties. Katrā ziņā varu teikt, ka netaisāmies padoties.”
Mācītājs nenoliedz, ka tuvākā nākotnē viņa draudzi, iespējams, sagaida juku laiki: „Esam neziņā un jāsaka, ka šī neziņa nav patīkama, taču lielākā daļa draudzes atbalstīja šo lēmumu un, manuprāt, cilvēki būs priecīgi uzsākt attiecības ar LELBĀL un ārzemju latviešiem.”
LELB likumi ir skaidri – draudzei nekas nepienākas
Visai pesimistisks, taču konkrēts viedoklis par Liepājas draudzes nākotni ir bijušajam LELB īpašumu apsaimniekotājam, brīvmācītājam Valteram Korālim. Korālis, kuram ir pieredze un izglītība nekustamo īpašumu sfērā, apgalvo, ka, saskaņā ar LELB satversmi, draudzei nekas nepienākas: „Attiecībā uz šo jautājumu, satversmē viss pateikts skaidri – arī tad, ja mācītājs pamet LELB kopā ar visu draudzi, īpašumi paliek LELB. Domāju, ka draudzes izredzes kaut ko iegūt ir tuvas nullei. Iespējams, Urdzes izraudzītā LELBĀL var šeit kaut kā palīdzēt.”
Korālis teic, ka viens no mierīgākiem situācijas atrisināšanas variantiem būtu LELB un LELBĀL diplomātiskas, mierīgas attiecības, kurās dominē sapratne: „Ja LELBĀL būs maigāka un pielīdīs LELB, tad, iespējams, tie ļaus nomāt telpas, taču telpu un namu jautājums ir tikai viens no daudziem, kuri radīsies nākotnē. Sarežģījumi var būt ar LELBĀL centieniem uzsākt organizēt kapusvētkus un centieniem iegūt laulāšanas tiesības no Tieslietu ministrijas, kuru LELBĀL šobrīd nav. Cik man zināms, viņi plāno vērsties ar šādu prasību vai jau ir vērsušies.” Pats LELB arhibīskaps Jānis Vanags pagaidām nav bijis pieejams, lai sniegtu komentāru saistībā ar baznīcas un draudzes īpašumu jautājumu vai Liepājas Krusta draudzes aiziešanu.
„Aizietu arī citas draudzes, taču šaubas notur!”
Korālis arī pauž uzskatu, ka Liepājas krusta draudze varētu nebūt vienīgā, kura tiecas pamest LELB. „Domāju, ka daudzas draudzes, dažādu iemeslu, tostarp represiju un nesenā lēmuma par sieviešu ordināciju dēļ, vēlas aiziet no LELB. Šos cilvēkus uz vietas notur tieši šaubas par to, kas būs ar namiem un telpām. Latviešu tauta gluži vienkārši ir pieradusi pie tā, ka ticībai vieta ir iekštelpās – baznīcās, kur ir altāriem. Arī mācītāji pieraduši pie tādas kā kabineta vai ofisa vides.”
Pašam Korālim jautājums par sieviešu ordināciju esot nebūtisks: „Man personīgi šis jautājums šķiet mazsvarīgs. Pazīstu vairākas mācītājas un nebūt nevaru teikt, ka viņas būtu dumjākas vai pildītu savus pienākumus sliktāk!”
