Mākslas izglītībai gals?

Darba grupā neaicina

Lai sakārtotu, optimizētu un palielinātu augstskolu konkurētspēju, jau septembrī tika izveidota darba grupa. Taču to vada nevis kāds izglītības jomas profesionālis, bet gan ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Par vietnieci iecelta izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), bet  pārējais sastāvs ir: finanšu ministrs Einars Repše (JL), Latvijas Universitātes rektors un Latvijas Universitāšu asociācijas priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis, Banku augstskolas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Igors Grigorjevs un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

Kā redzams, no mākslas augstskolām šajā kompānijā nav uzaicināts neviens!

Rektori pret vardarbīgu iejaukšanos

Kultūras, Mākslas un Mūzikas akadēmiju rektori uzrakstījuši atklāto vēstuli, kurā atsaucas uz vairākiem starptautiskiem dokumentiem,  uzsverot, ka par reformām augstākās izglītības jomā ir jālemj visupirms tikai un vienīgi attiecīgo nozaru profesionāļiem. Viņi raksta: „Jebkādam reformu un restrukturizācijas procesam ir jābūt nozares profesionāļu atbalstītam un demokrātiskam. /.../

Tam ir jānodrošina visefektīgākās un viskompetentākās studiju, radošās darbības un zinātniskās pētniecības iespējas. /.../ Pretējā gadījumā jebkuri centieni reformēt augstāko izglītību tiks uztverti kā vardarbīga un nekompetenta administratīvi politiska iejaukšanās akadēmiskajā procesā un sastapsies ar slēptāku vai atklātāku pretošanos, nolemjot šos centienus jau iepriekš paredzamai neveiksmei un faktiski sagraujot Latvijas augstākās izglītības sistēmu un, jo īpaši, Latvijas unikālo augstāko mākslas, mūzikas un kultūras izglītības sistēmu.”

Studentiem daudz jautājumu

Minēto trīs augstskolu studentiem, protams, arī ir gūzma jautājumu. Pirmais un būtiskākais: „Kāpēc jātaupa uz mūsu rēķina, ja ir n-tās augstskolas, kurās dublējas mācību programmas?” Otrais: „Ja mūs paliek zem „viena jumta”, kā mainīsies mācību kvalitāte?” Studentu pārstāvji sarunās ar kasjauns.lv lēš: ja tiks samazināts pasniedzēju skaits, tad kvalitāte noteikti cietīs.

Jo tagad, piemēram, Mākslas akadēmijā pasniedzējs strādā grupā ar 10 studentiem, veltot katram pienācīgu laiku un uzmanību. Bet kā būs, ja grupas tiks apvienotas? Un kas notiks ar programmu akreditāciju? Vai topošie gleznotāji nepārvērtīsies par zīmēšanas skolotājiem?... Jautājumu ir daudz. Atbilžu nav. Daudzi studenti pret iecerētajām reformām un apvienošanu noskaņoti negatīvi

Kultūras ministrs – par sarunām

Kultūras ministrs Ints Dālderis uzskata, ka darba grupai, kurai Ministru prezidents uzdevis izstrādāt reformu pasākumu kopumu, lai palielinātu starptautisko konkurētspēju augstākajā izglītībā un zinātnē, pirms dokumenta galīgās redakcijas noteikti jāveic reformu plānu saskaņošana ar visām (!) atbildīgajām ministrijām (tostarp Kultūras, Iekšlietu, Veselības un Zemkopības), kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes vai kuru pārraudzībā atrodas nozares augstākās izglītības joma, kā tas ir Aizsardzības ministrijai, lai nonāktu pie vienota viedokļa par augstākās izglītības attīstību valstī kopumā.

Tā kā šādu dokumentu darba grupas vadība vēl Kultūras ministrijā nav iesniegusi, jāsecina, ka tas ir izstrādes stadijā. Nepieciešamības gadījumā kultūras ministrs lūgs darba grupas vadību informēt par izstrādātajiem reformu pasākumu plāniem, kas varētu skart KM padotībā esošās augstākās izglītības iestādes, kasjauns.lv informēja ministrijas preses pārstāve Dace Vizule. Kultūras ministrs uzsver, ka trīs mākslas augstskolas, kas ir KM padotībā – Kultūras, Mākslas un Mūzikas akadēmija –, ir neatņemama Latvijas kultūrizglītības sistēmas sastāvdaļa un jau tagad tās ar savu darbību veicina Latvijas konkurētspēju pasaulē.

Starp citu, visās sešās Latvijas universitātēs, kā arī vairākās valsts un privātpersonu dibinātajās augstskolās sākusies parakstu vākšana pret turpmākiem finansējuma samazinājumiem augstākajai izglītībai, veidojot 2010. gada budžetu.

Guna Kārkliņa/Foto: LETA