Latvieši ir aprobežoti zagļi, vergi, kas ievēl vergturus

„Sabiedrība nesaprot globālos procesus, nesaprot, kas tos pārvalda, un neapzinās to, kas  patiesībā notiek. Notikumi Latvijā ir tikai viena no globālā ļaunā un viltīgā procesa izpausmēm. Latvijas valsts kā neatkarīga institūcija nekad nav pastāvējusi – ne pēc okupācijas, ne tagad. Tā vienmēr bijusi bandinieks ģeopolitiskajās spēlēs ar ilūziju par brīvību. Cilvēkiem pietrūkst neatkarīgu zināšanu un izglītības, lai izdarītu secinājumus par notiekošo. Bailes, izmisums, nervozitāte, agresija, kas patlaban valda sabiedrībā, arī bija pasaules vareno mērķis. Tā ir sen zināma metodika, kuras rezultāts ir haoss un kultūras degradācija.

Cilvēku nelaimes un negatīvās jūtas ir mērķa orgāns, uz kuru rēķina kārtot lietas. No Latvijā valdošajiem - cilvēkiem, kas zaguši un melojuši -  būtu muļķīgi prasīt, lai viņi dara kaut ko labāk un stāsta skaistas pasakas. Arī treknais kumoss, kas mums tika pamests, bija metode, lai, pēc tam to atņemot, mūs pilnīgi pakļautu. Līdzīgi kā pie mums notikumi risinājās Argentīnā, Ungārijā. Impēriju neviens nav atcēlis, tikai tagad to sauc par kapitālismu.

Par mentalitāti

Notiekošais ir arī Latvijā dzīvojošo mentalitātes sekas. Pirms pieciem un desmit gadiem Latvijā risinājās pretīgas, amorālas lietas, un tikai daži žurnālisti, piemēram Domburs, mēģināja cīnīties par procesu caurspīdīgumu. Valsts pārvalde tikai meloja un zaga, meloja un zaga. Drausmīgā alkatība būtībā bija kolektīvās zemapziņas sekas. Mums ir dārgākā valsts pārvalde! Kurā vēl valstī krustojumā ir luksofors par 200 000 latu!

Tik mazā valstiņā n-tās skolas un slimnīcas katrā ciemā. Un kāpēc? Tāpēc, ka katrs ārsts gribēja savu slimnīcu ar datorpieslēgumu par nieka miljonu, katrs bandīts savu banku. Ražošana tika iznīcināta mērķtiecīgi, jo negribēja attīstību. Viss gāja uz urrā, katrs gribēja treknāku kumosu, tāpēc vainīgi esam visi.

Par vergiem un vergturiem

Ko var darīt tagad? Jāinformē sabiedrība par patieso ģeopolitisko pārvaldes sistēmu. Un tur viss notiek kā vienmēr. Bagātie kļūst vēl bagātāki, nabagie - nabagāki. Vara un alkatība iet roku rokā, un, ja sakām, ka nezinājām, ir tikai mūsu personiskā aprobežotība. Ziedošā, smaidošā Latvija ir ilūzija. Patiesībā esam padomju cilvēki, nevis tie latvieši, par kādiem sevi iedomājamies. Kultūra aug simtiem gadu, bet mēs iedomājāmies, ka 500 gadu vietā pietiek ar divdesmnit, tāpēc esam kropli augļi. Mēs esam vergi, kas ievēlēja sev vergturus, lai radītu jaunu verdzības sistēmu. Tagad tikai ostām, kuram smirdīgākas apakšbikses, bet bija taču skaidrs, ka pasaule ir pārražojusies un Latvijas izaugsme nevienam nebija vajadzīga. Krīze ir normālas izglītības trūkuma un mantrausības sekas. Nezinu, vai ir vēl kāda zaglīgāka tauta nekā latvieši. Tieši tas, ka ir slikti un grūti, ir labi, jo tā ir revolūcija.”