Sudraba nostājas pret bijušajiem darba devējiem
Valsts kontrole šodien publiskos revīzijas rezultātus par AS "Parex banka" pārņemšanu. Kā zināms, pirms stāšanās Valsts kontrolieres amatā – balsojums par to Saeimā notika 2004. gada 22. decembrī – Inguna Sudraba pusotru gadu bija "Parex bankas" viceprezidenta vietniece. Šī biogrāfijas fakta dēļ Sudrabai ne reizi vien nācies ciest.
Valsts kontroles revīzijas rezultāti par „Parex bankas” pārņemšanu nepārprotamo norāda, ka Sudraba nostājusies pret saviem bijušajiem darba devējiem. Proti – Valsts kontrole secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts. Uz valsts budžeta rēķina Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu.
Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku, vēstīja raidījums.
Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām.
Savulaik Sudrabai pārmeta „Parex” interešu aizstāvēšanu
Sudraba ir dzirdējusi par sevi sakām šādus vārdus –“viņa ir ielikta, lai pārstāvētu “Parex” intereses”, ziņo LETA.
“Man liekas tik nožēlojami, kāda ir cilvēku izpratne par to, ko daru šajā amatā. Pusotru gadu biju “Parex” algota darbiniece, tāpat kā vismaz 3000 citi tolaik, nebiju akcionāre vai cita labuma guvēja. Esmu pateicīga par iespēju, kas man bija, kad valsts pārvaldei nebiju vajadzīga. Ieguvu neatsveramu pieredzi, paskatoties uz valsts pārvaldi no malas. Strādājot pašreizējā amatā, mani un bankas ceļi nekrustojas,” intervijā laikrakstam „Dienas bizness” uzsvēra Sudraba.
Viņa atzina, ka nekādā veidā nevar palīdzēt “Parex bankai” iegūt vairāk privātpersonu vai juridisko personu līdzekļus.
Atgādināsim, ka savulaik, runājot par pierobežas zemju izmantošanu, Sudrabai bija saķeršanās ar toreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru, kurš pieļāva, ka Valsts kontroliere Sudraba darbojas “savu draugu interesēs, kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju”.
Sudraba kategoriski noliedza pārmetumus par “Parex bankas” interešu pārstāvēšanu. Viņa sāka gatavot prasību tiesā pret satiksmes ministru Aināru Šleseru. „Te ir runa par manu godu,” skaidroja valsts kontroliere.
Daudz kas paliks apslēpts
Vairāki valdības lēmumi attiecībā par „Parex bankas” pārņemšanu tika pieņemti slēgtajā valdības sēdē, līdz ar to „mēs no dokumentiem nevaram saprast, kādi ir bijuši valdības argumenti pieņemt tādu lēmumu, ziņo LETA. Tāpat valdība šādos gadījumos, pieņemot lēmumu balstās uz Latvijas Bankas un FKTK sniegtās informācijas, kas savukārt mums ļāvis secināt, ka bankas pārņemšanas process nav bijis plānveidīgs un bijis sasteigts," LNT raidījumam „900 sekundes” sacīja Sudraba.
Pagaidām nevar runāt par zaudējumiem, kas radušies AS "Parex bankas" pārņemšanas laikā, jo līdzekļi, kas tajā ieguldīti no valdības puses ir iesaldēti, lai gan arī tie rada būtiskus izdevumus.
Pēc Sudrabas domām brīdī, kad tiks paziņots, ka "Parex bankā" ieguldītie līdzekļi nav atgūstami, tad jau varēs runāt par radītajiem zaudējumiem valstij. "Arī iesaldētie resursi šajā bankā prasa papildus izdevumus un tie ir resursi, kurus varētu izmantot citiem mērķiem," sacīja Sudraba.
Viņasprāt Valsts kontroles veiktajā revīzijā ir arī bijušas savas grūtības, līdz ar to no tiem dokumentiem, kas ir bijuši VK rīcībā ir secināms, ka neesot skaidri nosacījumi uz kādiem valdība pārņēmusi banku, kāpēc valdība pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma nav uzlikusi ierobežojumus "Parex bankai" uzreiz, bet gan nedaudz vēlāk tādējādi ļaujot no bankas aizplūst naudai.
Pēc Sudrabas domām tagad pats svarīgākais ir tas, lai valstij vairs nebūtu jāiegulda "Parex bankā" nauda, kā arī jāsāk atgūt jau ieguldīta. "Valsts nekādā gadījumā nedrīkst zaudēt nevienu santīmu un ir jāatgūst viss," piebilda Sudraba.
VK konstatēja, ka 60% noguldītāju "Parex bankā" nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.
Atklājies arī, ka "Parex bankas" kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti, ko galvojusi pati valsts.
Kasjauns.lv/Foto:LETA
