Sudraba sliecas domāt, ka Godmaņa valdība rīkojusies tīši ļaunprātīgi
Lai arī valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka pārbaude par "Parex bankas" pārņemšanu nav ļāvusi secināt, kā interesēs tas darīts, viņa ir pārliecināta, ka tas pilnībā nav noticis valsts interesēs.
Valdības apzināta rīcība
Sudraba sliecas domāt, ka valdībai, 24 dienu laikā neuzliekot ierobežojumus naudas aizplūšanai no bankas, rīkojusies tīši ļaunprātīgi. "To ir grūti nosaukt par neapzinātu rīcību, jo runājam par 24 dienām," uzsvēra valsts kontroliere, kura uzskata, ka galvenā atbildība par vērienīgu naudas summu aizplūšanu jāuzņemas tā brīža Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajai valdībai, kura vilcinājusies ar ierobežojumu uzlikšanu.
Atbildot uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojumu, ka nevajadzēja noteikt ierobežojumus naudas izņemšanai, jo, valstij pārņemot banku, tā nonākusi drošās rokās, Sudraba uzsvēra, ka tas būtu pieņemams gadījumā, ja bankā naudu vairs nebūtu jāturpina ieguldīt.
Kamēr netiks konstatēts, ka "Parex bankā" ieguldītos līdzekļus vairs nav iespējams saņemt, būtu pāragri rēķināt valsts ciestos zaudējumus, uzsvēra valsts kontroliere, kura uzskata - zaudējumus nedrīkst pieļaut nekādā veidā un bankai būs jāatpelna tajā ieguldītie līdzekļi.
Jo vairāk slēpj, jo vairāk baumu
Vienlaikus Sudraba nebaidās no iespējamās iedzīvotāju panikas par VK paziņojumu, ka pastāv risks valstij neatgūt ieguldījumus "Parex bankā". "Es nevēlos pieļaut papildus paniku, bet jūs labi zināt - jo vairāk slēpj, jo vairāk baumu un neskaidrību rodas," uzsvēra Sudraba, "un arī tagad valstij ir jāskaidro, kā notiek bankas vadīšana, lēmumu pieņemšana un kā tiek nodrošināta līdzekļu atgūšana." Viņa veltīja arī vairākus pārmetumus tam, ka vismaz ārēji šķiet, ka bankas pārņemšana notikusi bez izvērstas situācijas analīzes.
Vakar publiskotajā ziņojumā VK norādījusi uz valsts risku neatgūt ieguldījumus "Parex bankā", jo, ņemot vērā to, ka "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, gadījumā, ja banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.
Vakar VK ziņojums tika iesniegts prokuratūras kancelejā tā izvērtēšanai. VK atzīmē, ka valsts ir vienojusies ar "Parex banku" par komercķīlu, nepārliecinoties par bankas ieķīlātā komercķīlas priekšmeta vērtību un atbilstību noteiktajām prasībām.
Tā kā "Parex banka" par labu valstij ir ieķīlājusi arī valsts galvotos kredītus un kredītus, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, proti, zemstandarta vai šaubīgos kredītus, kuru atmaksa kavēta par vairāk nekā 90 dienām, un kredītus, kuru ņēmējiem nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pildīt kredītlīgumos noteiktās saistības, gadījumā, ja banka nespēs pildīt savas saistības pret valsti, valsts no komercķīlas realizācijas nevarēs pilnībā atgūt savus ieguldījumus.
Tāpat VK norāda, ka Ministru kabinets (MK) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), konstatējot "Parex bankas" nespēju nodrošināt bankas darbības būtiskas prasības, nenoteica konkrētiem apstākļiem likumā paredzēto ietekmēšanas līdzekli.
VK ziņojumā atzīst, ka tieši MK ar kavēšanos pieņemot lēmumu par saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu "Parex bankai" ir apdraudējis bankas stabilitāti un tās noguldītāju mantu.
Lēmumi pieņemti bez analīzes
Turklāt MK pieņēma lēmumu par atbalsta sniegšanas nepieciešamību "Parex bankai" bez izvērstas analīzes par šīs bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Tāpat MK pieņēmis lēmumu par atbalsta sniegšanas nepieciešamību bankai, neizstrādājot atbalsta pasākuma plānu un kvantitatīvi nenovērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu, kā dēļ netika noteikti paredzamie finansēšanas avoti, lai nodrošinātu kredītiestādes darbības nepārtrauktību, nepieciešamais tekošās likviditātes apjoms un paredzamie atbalsta instrumenti un finansēšanas avotu sagādes laiks.
VK arī secina, ka saimnieciskā gada pārskatu būtiski ietekmējuši darījumi ar "Parex bankas" pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu bankai.
Tāpat VK secina, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo, piemēram, netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijām, netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.
VK atgādina, ka FKTK 2008.gada 7.novembrī lūgusi sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus "Parex bankai". Tā kā normatīvajos aktos nav noteikts, ka valdībai būtu jārīkojas nekavējoties, tad saistību ierobežojumi tiek uzlikti tikai pēc 24 dienām.
VK atzīst, ka Latvijā nav izveidota vadības sistēma, kas spēj darboties finanšu krīzes situācijās, nodrošinot kredītiestāžu sektora stabilu darbību.
"Parex bankas" pārņemšanas darījuma organizācijā un vadībā bija būtiski trūkumi, jo cita starpā ieguldījuma līgums bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā "Parex bankā" tiek ieguldīti vēl lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies papildu saistības, ko neparedzēja sākotnējie MK plāni.
VK norāda uz "Parex bankas" pārņemšanas izmaksām - juridiskiem pakalpojumiem, ieguldījumu līguma sagatavošanai, situācijas analīzei un citiem, taču konkrēta summa ziņojumā nav norādīta, tāpat kā virknē citu ziņojuma punktu, aizstājot to ar ierakstu "dienesta informācija".
LETA/Foto:LETA
