Daži Kellijas Čerijas dzejoļi
DZIESMAS PADOMJU KOMPONISTAM* (No teksta mūzikas ciklam — 10 dziesmas) No angļu valodas atdzejojis Valters Nollendorfs.
ĀRIJA GAISAM
es elpoju, jo tu elpo: gaiss, tātad, ir
mīlestība un dzīvība — skābekļa skūpstīšana.
Kad nopūšos, es pieskaŗos tavai ādai.
Vēsma, kas dzied manās plaušās,
reiz varbūt bij tava elpa,
okeānam atpūsta pāri.
Tik tas, ka tu dzīvo, paglābj mani no nāves.
DZIESMA DIVĀM ZEMĒM
Viņš ir mana viena iemīļotā zeme,
bezpartejisks kā zāle. Šeit esmu brīva
kā gaiss, lai ceļotu visur un skatītu slavenas vietas.
Rītausmā īstā pasaule piebrauc ar miliča auto,
spļauj granti un prasa pēc manis.
Mani plaksti aizslēdzas gaismas skaļajam klaudzienam.
DZIESMA PAR IZTRŪKUMU UN IZMISUMU
Kad neatrodu viņu mājā, es mirstu.
Kā astronoms es pētu debesis.
Mūsu vientuļais mēness dodas cauri saviem gurdajiem griežiem,
kā tāšu strēmeles atlobot gaismu no bērza.
Klusums slīd gar tukšas baznīcas solu rindām; tas pil no tumšā kristību trauka.
Visu nakti es mirstu, meklējot viņu.
Manas rokas un kājas pamazām atmirst; mana sirds stājas.
DZIESMA, KAS PAREĢO LAIMI
Es viņa rokas skūpstīšu vispirms.
Kad viņš manai pierei pieskarsies, aizlidos mokošās domas
kā pavasara cīruļi Latvijā.
Es ļaušu viņam savā miesā launagot kā apslēptā dārzā.
Viņš skūpstīs manas rokas.
Un kad viņa pierei pieskaršos, mokas tur dziedēsim.
Tad dziedāsim.
*Autores piezīme: „”Cikls Dziesmas padomju komponistam” (Songs for a Soviet Composer, Singing Wind Press: St. Louis, 1980) sacerēts kā teksts latviešu komponistam Imantam Kalniņam. Lasītājiem, kas pareizi izprot Baltijas nāciju tiesisko neatkarību, virsraksts „Dziesmas latviešu komponistam” varētu būt licies pareizāks. Es lietoju vārdu „padomju”, uzsveŗot Latvijas kā okupētas zemes statusu cikla sarakstīšanas laikā. Šis ir svarīgs fakts, lai saprastu attiecības, kas dziesmās notēlotas.” (K.Č.)
