Repše: papildu budžeta deficīta samazinājums tiks veikts uz izdevumu rēķina

Finanšu ministrs norāda, ka neredz iespējas vēl vairāk palielināt ieņēmumus no nodokļiem. Tajā pašā laikā būs nepieciešams atjaunot diskusiju par nekustamā īpašuma nodokli.

Kopumā nākamā gada budžeta deficītu būs jāsamazina par 500 miljoniem latu jeb par 175 miljoniem latu vairāk, nekā valdība līdz šim spējusi vienoties.

Kā norāda Repše, šāds budžeta deficīta samazinājums nepieciešams, jo to paredz Latvijas valdošās koalīcijas vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Par papildu samazinājumiem valsts budžetā valdība lems ārkārtas sēdē pirmdien, 12. oktobrī.

Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis, uz valdības sēdi ministrija sagatavos priekšlikumus gan ieņēmumu palielināšanai, gan izdevumu samazināšanai.

Valdības ārkārtas sēde sāksies plkst. 12, bet Ministru kabineta komitejas sēdes sāksies stundu agrāk, nekā ierasts, plkst. 9.

LETA jau ziņoja, ka darbā pie nākamā gada valsts budžeta valdībai, visticamāk, nāksies domāt par vēl lielāku izdevumu samazinājumu un ienākumu palielināšanu, vakar žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru valdības vadītājs sacīja, ka, "visticamāk, būs nepieciešami papildu fiskālās konsolidācijas pasākumi", atzīstot, ka "korekcijas būs jāveic gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu sadaļā".

Dombrovskis uzsvēra, ka valdībai vēl nav "plāna B", kas paredzētu daudz lielāku izdevumu samazinājumu, kā to prasa starptautiskie aizdevēji, tomēr šāds uzdevums tikšot dots Finanšu ministrijai. Tiklīdz Einars Repše (JL) atgriezīsies Latvijā, viņiem būs jāsagatavo konkrēti priekšlikumi.

Ministru prezidents atzina, ka šāds plāns būs jāsagatavo maksimāli ātrā laikā, jo līdz budžeta iesniegšanai Saeimā vairs nav atlicis daudz laika. "Finanšu ministrija vēl nav sākusi strādāt pie plāna B, Repše atbrauks un ķersies šim klāt," sacīja valdības vadītājs.

Dombrovskis arī uzsvēra, ka joprojām turpinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, tās esot tikai pusceļā un Latvijai joprojām ir iespējams pārliecināt starptautiskos aizdevējus par daudz mazāku budžeta izdevumu samazināšanu.

Kā uzsvēra valdības vadītājs, svarīgi ir izvērtēt izdevumu samazinājumu ietekmi uz turpmāko ekonomikas attīstību. Latvija arī ar atbildību izturas pret tām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies.

LETA