Trīs bērnu adopcijas lietā uz Itāliju Rīgas bāriņtiesa rīkojusies likumīgi
Rīgas bāriņtiesa nav rīkojusies nelikumīgi, ļaujot itāļu ģimenei adoptēt trīs bērnus, kuri līdz šim uzturējās kādā audžuģimenē Rīgā.
Jurševska skaidroja, ka audžuvecāki, pie kuriem jau gandrīz divus gadus dzīvoja divus, četrus un piecus gadus vecie bērni, bija informēti par to, ka audžuģimenes statuss tiek piešķirts uz laiku un, ja bērniem tiek atrasts adoptētājs, tie audžuģimeni pamet.
Trīs bērni audžuģimenē ienāca no bērnunama, taču nesen ģimene tika informēta, ka bērniem būs jādodas uz Itāliju, jo tur viņiem atrasti adoptētāji. Tas Ivanovu ģimeni, kura līdz šim audzināja bērnus, esot satraucis un viņi šaubījās par adopcijas likumību, tāpēc LM pieprasīja šīs adopcijas lietas materiālus no Rīgas bāriņtiesas, lai pārbaudītu, vai tiek darīts viss iespējamais bērnu interesēs.
Jurševska saprot, ka bērnu aiziešana no ģimenes Ivanoviem ir emocionāli smags brīdis, taču tai pat laikā skaidro, ka audžuģimene varēja pieteikties adopcijai un turpināt šo bērnu audzināšanu, jo Latvijas ģimenēm adopcijā tiek dota priekšroka. Ģimene to neizdarīja, tāpēc bērnu izņemšana no šīs ģimenes bija likumīga.
LM pārstāve arī skaidroja, ka Latvijā iedzīvotāji labprātāk uzņemas pienākumu kļūt par audžuģimeni, nevis uzņemties rūpes par bērnu, to adoptējot, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk.
Audžuģimene bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība. Šai laikā audžuģimene saņem atlīdzību 80 lati mēnesī neatkarīgi no audzināšanā nodoto bērnu skaita, pabalstu bērna uzturam ne mazāku par 27 latiem mēnesī un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei pašvaldības noteiktā apmērā.
Latvijas iedzīvotāji uz adopciju ir kūtri un turklāt parasti, ja izvēlas bērnu adoptēt, izvēlas bērnu līdz triju gadu vecumam, visbiežāk vienu, ar noteiktiem parametriem, piemēram, zilām acīm, gaišiem matiem, un galvenais, lai viņam nebūtu ne garīga, ne fiziska rakstura veselības problēmu, situāciju skaidro Jurševska.
Turpretī ārzemju adoptētāji ir gatvi uzņemties rūpes arī par vecākiem bērniem un ir gatavi adoptēt vairāk nekā vienu bērnu, tāpat viņus nebiedē tas, ja bērnam ir atklātas garīga vai fiziska rakstura slimības.
Piemēram, LM apkopotā statistika uz šā gada 1.oktobri liecina, ka šobrīd 36 ģimenes Latvijā ir izteikušas vēlmi adoptēt bērnu, bet no ārvalstīm adopcijai pieteikusies 361 ģimene.
Adoptētājam ir tiesības saņemt uzturnaudu vai pabalstu uzturam un atlīdzību par bērna aprūpi vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, ja adoptētājs nav nodarbināts vai ir nodarbināts un atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā, vai ir nodarbināts ne vairāk kā 20 stundas nedēļā.
Atlīdzības apmērs ir 35 lati mēnesī.
Tāpat var saņemt atlīdzību par bērna adopciju, ko piešķir vienam no adoptētājam pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās. Vienreizējās atlīdzības apmērs ir 1000 latu par katru adoptēto bērnu.
LETA
