Rīgas dome sagādā cinisku dāvanu represētajiem

Sociologs Klāvs Sedlenieks šo pašvaldības žestu vērtē kā cinisku, jo pirmā koncentrācijas nometne Latvijā tika izveidota īsi pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā un pirmie politiski represētie bija Ulmaņa režīma upuri. Uz nometni Liepājā tika izsūtīti ap 400 cilvēku, bet dažādas represijas, piemēram, atlaišanu no amata, piedzīvoja ap 3000 cilvēku.

“Protams, Liepājas nometni nevar salīdzināt ar gulagu vai Hitlera koncentrācijas nometnēm. Stāsts ir par ko citu. Tas bija pirmais solis uz citādi domājošo izolēšanu. Simbolisks politiskās vajāšanas sākums. Fakts paliek fakts. Daļu no tiem, kurus izsūtīja Ulmanis, piemēram, sociāldemokrātus, vēlāk cits režīms izsūtīja vēlreiz – šoreiz uz Sibīrijas nometnēm. Turklāt drāma nav par Ulmaņa personību, tā orientēta uz vadoņa cildināšanu. Laikam jau Rīgas Domē vēstures zināšanas ir vispārējo stereotipu līmenī, tāpēc tāds nevilšs cinisms ir piedodams,” saka Klāvs Sedlenieks.  

Sociologs atzīst, ka viņu dara bažīgu sabiedrībā jaušamās ilgas pēc “stiprās rokas”, kas vadītu un visu saliktu pa vietām. “Mēs sākam aizmirst, ko nozīmē totalitārisms. Domājam, ka demokrātija ir slikta, ka ir haoss, bet par brīvībām, ko tā tomēr nodrošina, cilvēki sapņojuši gadsimtiem ilgi un joprojām sapņo. Daudzi gribētu “stipro roku”, kaut kādu Putinu, kas sēdētu jo tālāk, jo labāk un parādītu visiem viņu īsto vietu. Arī tagad mēs ceram uz aizdevēju padoto roku, nevis ticam saviem spēkiem.”