Tautas partija rosinās mainīt "Jaunā laika" vājos ministrus"?

Valsts budžeta pieņemšana, kas galīgajā lasījumā paredzēta decembra sākumā, iespējams, kļūs par robežšķirtni, aiz kuras valdību varētu sagaidīt lielākie pārbaudījumi.

Premjers šonedēļ pieļāva, ka pēc budžeta pieņemšanas varētu būt mēģinājumi gāzt valdību un tāda iespēja "ir salīdzinoši liela". Viņaprāt, "pēc budžeta pieņemšanas var rasties tāds kārdinājums, jo - priekš kam mums vairs vajadzīgs JL, tagad atkal varam rullēt pa vecam".

Savukārt TP frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis, kurš īsā laikā ir nostiprinājis ietekmi kā TP dibinātāja un nākamā priekšsēdētāja Andra Šķēles politiskais domubiedrs, sacījis, ka lielākais valdības risks ir meklējams pašā JL, jo tā daļa "vēlas tikt vaļā no šīm sekām un pēc tam teikt, ka tie ļaunie neļāva mums strādāt". Krauklis domā, ka valdība var nostrādāt arī līdz Saeimas vēlēšanām, ja vien tai neradīsies grūtības nākamvasar sagatavot 2011.gada budžeta projektu.

JL līdere Solvita Āboltiņa neizslēdz, ka līdz nemieriem tik ilgi arī nebūs jāgaida, jo TP ir uzņēmusi agresīvo kursu un jūtas stipra tikai varā, bet tagad ar saviem pārstāvjiem valdībā viņi nespējot nodrošināt šo varas sajūtu. Tādēļ, lai parādītu sevi kā glābējus, TP varētu mēģināt "atrast naudu, ko iespējams izdarīt, pārdodot valsts uzņēmumus, tajā skaitā "Lattelecom"". Āboltiņa saredz bīstamību, ja pircējs ir Krievijā, "jo "Lattelecom" ir informācijas bāze". Iespaids, ka TP varētu pavērst politiku austrumu virzienā, kas nav iespējams ar JL premjeru, politiķei radies pēc TP bijušā līdera un ekspremjera Aigara Kalvīša brauciena uz Maskavu. Krauklis uzsvēra, ka nevar būt runa par ārpolitikas kursa maiņu, taču ar Krieviju esot jāveido pragmatiskas attiecības.

TP pārstāvju neapmierinātība līdz šim galvenokārt bijusi saistīta ar Repšes darbību, kuru vēl neesot iespējams pārtraukt budžeta projekta izskatīšanas laikā starptautisko aizdevēju dēļ, atzinis kāds TP politiķis. Konfliktu izraisīja cīņa par ietekmi Valsts ieņēmumu dienestā.

Arī ekonomikas ministra Kampara veikumā kā vienīgo labo darbu Krauklis minēja mikrouzņēmumu programmu. Tādējādi kādā brīdī TP varētu rosināt pamainīt, viņuprāt, JL vājos ministrus. Savukārt JL jau tagad oponē tādiem varbūtējiem centieniem ar TP ieinteresētību pārņemt kādu no šiem posteņiem, kas palīdzētu īstenot "naudas iegūšanas plānus, lai nāktu kā glābēji".

Valdību varētu destabilizēt arī amatu pārdale starp partijām, ja piepildās paredzējumi, ka TP līderis Mareks Segliņš, atkāpjoties no TP vadītāja posteņa, atstāj arī valdību. Segliņš gan norādījis pretējo: "Plānoju strādāt par tieslietu ministru arī pēc aiziešanas no partijas priekšsēdētāja amata. Varēšu ministra darbam veltīt visu darba laiku." Krauklis uzskata, - ja mainītos kāds ministrs, "lai valdību saglabātu, nākamais jādeleģē tai pašai partijai".

Saeima vēl nebūs pieņēmusi 2010.gada budžetu, kad Šķēle, visticamāk, 21.novembrī TP kongresā kļūs par TP priekšsēdi un 23.novembrī jau var apsēsties līdzās Dombrovskim un Repšem koalīcijas padomē, izraisot pārmaiņas koalīcijas psiholoģiskajā klimatā, jo līdzšinējie līderi var palikt Šķēles ēnā, raksta laikraksts. Krauklis gan domā, ka Šķēle uz koalīcijas sēdēm nāks tikai tad, kad būs kāds svarīgs jautājums, piemēram, Edgara Zalāna (TP) valsts pārvaldes reformas plāns, kas paredz krasu ministriju skaita samazināšanu, bet arī tas ir minēts kā viens no valdības riska faktoriem.

Taču, pat ja TP vēlētos gāzt valdību, tā viena to nevarētu izdarīt. Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības nomaiņā par sabiedrotajiem kļuva "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS). Tagad ZZS un JL līderu izteikumi liecina, ka abas partijas saprotas labi. To apstiprinājuši arī to līderi. ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis, kurš varot salīdzināt vairāku premjeru attieksmi pret partneriem, uzteicis Dombrovski. Viņš grūtākās situācijās piezvanot pats un atbraucot tās izrunāt. "Godmanim, par kuru gan neko sliktu negribu teikt, tā runāšana bija gara, turpretim Dombrovskis runā īsi, konstruktīvi un ir pretimnākošs," atzinis Brigmanis un uzsvēris, ka premjers nodrošinot paritāti, nedalot partnerus lielajos un mazajos brāļos. Varbūt tāpēc, ka TP nav kļuvusi par lielo brāli, tā jūt diskomfortu, pieļāvusi Āboltiņa, pēc kuras vārdiem, ja viena partija aizietu no valdības, tā turpinātu strādāt mazākumā ar 43 balsīm un iespējamo no TP aizgājušo un "Sabiedrības citai politikai" deputātu atbalstu.