Dīvainā nedēļa ar Māri Zanderu

Piemēram, liecinieks, uzņēmējs Valentīns Kokalis tiesas sēdē ne tikai pavēstīja, ka ar uzņēmumu “Ventbunkers” saistīto uzņēmēju grupa uzskatāma par “pusbandītu veidojumu” (kurā viņš pats arī ietilpis), bet arī to, ka viņš ar “Ventspils naftas” bijušo prezidentu Igoru Skoku vēl laikā, kad Skoks strādājis pilsētas Komunālo uzņēmumu kombinātā kombināta telpās pirmoreiz skatījies pornofilmas (“Neatkarīgā Rīta Avīze”, 18.12.2009.). Valentīn, šādas lietas visiem ir jāzina, ko?

Valsts pārvaldes dīvainības

Aizvadītajā nedēļā valdība kopā ar citiem jautājumiem skatīja arī iespēju paaugstināt valsts nodevas. Un – ja likumā par nodokļiem un nodevām nofiksētas 85 nodevas, tad Finanšu ministrijas sarakstā ir par 18 mazāk. Tomēr vēl jocīgāk, ka, caurskatot šīs dažādu ministriju pārraudzībā esošās nodevas, ierēdņi apķērušies, ka daudzos gadījumos nav īsti skaidrs, kur nodevās iekasētā nauda tiek izmantota. Piemēram, Veselības ministrija iekasē nodevu par licenču izsniegšanu veterināri farmaceitiskās darbības veikšanai, Iekšlietu ministra – par licenču izsniegšanu detektīvu darbības uzsākšanai, bet, kur tā naudiņa paliek, neviens nespēj paskaidrot.

Aizvadītajā nedēļā ar kārtējo ziņojumu klajā nāca Valsts Kontrole (VK) – šoreiz par Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). VK secinājumi apstiprina bažas par to, cik greizi valsts iestādēs norit t.s. štatu samazināšanu un strukturālās reformas. Respektīvi, dabu zaudē cilvēki reģionos un zemāko amatos – Rīga un priekšniecība cenšas pārziemot bez zaudējumiem. Proti, PVD Pārtikas uzraudzības un Veterinārās uzraudzības departamentos nu 91,8% no strādājošajiem ir ... vadītāji. Interesanti, ko viņi visi vada? Ja Rīgas struktūrās amata vietu skaits samazināts par 14,3%, tad reģionos – par 33,2%. Tātad PVD pieejamība ārpus Rīgas būtiski samazinās.

Un, protams, valsts ačgārnās politikas spilgts piemērs aizvadītajā nedēļā bija traģikomiskā ņemšanās ap “Latvenergo” šefa Kārļa Miķelsona algu. OK, tā pamatīgi samazināta, Kārlis publiski sūkstās – tiktāl skaidrs. Bet kāda jēga šo jautājumu risināt, atļaujot viņam strādāt divās vietās un attiecīgi piepelnīties?! Kas tad tas turpmāk būs – līdz 12.00 ik dienu viņš būs, teiksim, biznesa kosultants un šajā laikā viņu ar “Latvenergo” jautājumiem nedrīkst traucēt?

Aizvadītās nedēļas spilgtākais citāts pieder ekonomistam un uzņēmējam Kārlim Cerbulim, kurš intervijā portālam “citadiena.lv”: “Es vienmēr brīnos, kā tādā relatīvi nabagā valstī arvien atrodas lietas, ko nozagt, un atrodas shēmas, kā nozagt. Ja šie gudrie cilvēki, kas tās shēmas izgudro un iedzīvina, pavadītu pusi sava laika, domājot, kā palielināt eksportu ... tad mums nekādu problēmu nebūtu”.

Visneveiklākās izrunāšanās “gods” pieder finanšu ministram Einaram Repšem, kurš intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” (18.12.2009.) sniedz savu recepti izdzīvošanai ar mazākiem ienākumiem: “Ja samazināšanas process notiek pakāpeniski, cilvēks pie tā pieradinās. Tas, kas tagad mums šķiet neiespējami, pēc gada jau šķitīs iespējami”. Nu, tas gan atkarīgs no kādas summas šī samazināšana sākas, un kaut kā grūti noticēt, ka cilvēks varēs pierast, ja viņa ikmēneša ienākumi tā pakāpeniski noslīdēs līdz 200-250 latiem...