Brūnaļas izmirst - palikušas tikai 140 Latvijas brūnās govis. VIDEO
Latvijas piensaimniecības lepnums – Latvijas brūnās govis praktiski ir izmirušas. Pašreiz visā valstī ir tikai kādas 140 brūnaļas, un to lielāko daļu mākslīgi pie dzīvības uztur valsts finansētā Latvijas Lauksaimniecības universitātes saimniecība „Vecauce”.
Līdz 1970. gadam govju ganāmpulkos Latvijā pārsvarā bija tikai brūnaļas, bet tad tās pamazām sāka izkonkurēt svešzemnieces. Ja no ražīgākām govīm dienā var izslaukt ap 35 litru piena, tad no Latvijas brūnām - tikai 12 litrus dienās. Loģiski, ka tādēļ pēdējo gadu laikā lopkopji atteikušies no pašmāju cilts govīm, kuras pagājušā gadsimta divdesmitajos gados izveidoja mūsu dzīvnieku selekcionāri un ciltsdarba speciālisti. Jāteic, ka Latvijas brūnās tika speciāli selekcionētas Latvijas apstākļiem – tās ir izturīgākas un veselīgākas par savas sugas māsām un arī to piens ir kvalitatīvāks un augstvērtīgāks.
Tomēr šīs labās īpašības brūnaļas nepasargāja no izmiršanas. Tagad Latvijas brūnaļa ir teju vai vēsturisks relikts, ko mākslīgi saglabā vienīgā valsts finansētā lopkopības saimniecība - Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību saimniecība „Vecauce”, kuras plānos ir ganāmpulku palielināt līdz 100 brūnaļām, vēsta LTV raidījuma „4. Studija”.
Te jāteic, ka pēdējos gados brūnaļu skaits ir mazliet pieaudzis. Ja 2013. gadā visā valstī bija uzskaitītas 126, tad šobrīd ap 140. Tomēr tas ir satraucoši maz. Pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, 2004. gadā, Latvijas ganāmpulkos bija 9567 brūnaļas. Bet vislielākā Latvijas brūno govju populācija pie mums bija 1980. gadā, kad mūsu pļavās ganījās 141 700 Latvijas brūnās govis.
Katrā ziņā jāsecina, ka pirms 12 gadiem toreizējā zemkopības ministra, nelaiķa Mārtiņa Rozes parakstītā „Latvijas brūnās šķirnes govju ciltsdarba programma 2004. – 2009. gadam” jau sen kā izmesta papīrkurvī.
Tomēr atmiņas par Latvijas brūnaļām neizgaisīs. Drīzumā Latvijas Banka klajā laidīs divu eiro piemiņas monētu, uz kuras būs attēlota Latvijas brūnā govs - viens no Latvijas piensaimniecības simboliem gan folklorā, gan dzīvē. Tā kā brūnaļas attēls uz naudas nav aizgājis līdz ar divlatnieku izņemšanu no apgrozības.
Sīkāk par Latvijas brūnaļu sūro likteni skatieties LTV videosižetā.
