Šķēlem pietuvināts uzņēmējs pie Liepājas vēlas veidot apjomīgu vēja parku

Vēja parkā paredzēts saražot līdz 900 MW - piekto daļu no apjoma, kādu gadā saražo AS "Latvenergo". Uzņēmējs min 1,5 - 2 miljardu eiro investīcijas, jaunas darbvietas, nodokļus un Latvijas energoapgādes problēmu risinājumu, taču naudas devēju - investoru - vārdus neatklāj.

Neoficiāli par Kajaka bīdīto projektu ir divas versijas. Viena, ka tā ir viņa paša avantūra, kas līdzinās mākoņu stumšanai. Savukārt otra - ka, tāpat kā Grobiņas vēja parku gadījumā, arī šī projekta virzīšana ir saistīta ar Šķēles interesēm - "sakārtot" projektu un pēc tam ar peļņu pārdot. Arguments: bez būtiskām ārvalstu investīcijām, liela vēja enerģijas tirgus spēlētāja no Rietumiem, Kajaka bīdīto projektu nav iespējams īstenot.

Pirms nepilniem desmit gadiem Kajakam radās ideja par videi draudzīgās vēja enerģijas attīstību Latvijā, varas gaiteņos bija nepieciešama viena diena, lai toreizējais premjers Andris Šķēle, pildot ekonomikas ministra pienākumus, viņa dibinātām firmām izsniegtu licences vēja staciju celtniecībai pie Grobiņas. Kajaks katru licenci 1,8 MW enerģijas ražošanai saņēma 11 viņam piederošas firmas SIA "Vēja parks", kuras atšķīra tikai kārtas skaitlis no 10 līdz 20. Tas ļāva pretendēt uz garantētu enerģijas iepirkšanu par dubulto tarifu astoņus gadus pēc staciju uzcelšanas.

Lai arī jau tolaik, 2000.gada vasarā, izskanēja versija, ka Kajaks ir tikai aizsegs un "Vēja parki", iespējams, ir licenču izsniedzēja Šķēles bizness, viņš to kategoriski noliedza. Tikai 2006.gada rudenī oficiāli kļuva zināms, ka par "Vēja parku" īpašnieci pastarpināti kļuvusi Šķēles ģimenei - meitām un sievai Kristianai - piederošā firma "Privāto aktīvu pārvalde" (PAP).

Šķēlem savulaik pietuvināta persona "Dienai" stāstu par Vēja parkiem nodēvējusi par klasisku valsts nozagšanas piemēru, proti, pēc viņa teiktā, jau licences izsniedzot, bijis skaidrs, kurš būs šī biznesa saimnieks. Kajaku vajadzēja kā personu, kas to izdara.

Kajaks savu plānu nenopietnību vai saistību ar TP līderi "Dienai" noliedzis. Citu projektu bez šī viņam Latvijā neesot, un, ja Ministru kabinets pieņemšot negatīvu lēmumu, viņš apsverot domu pamest Latviju.

Uz paaugstinātu vēja enerģijas iepirkumu tarifu Kajaka virzītais projekts, kuru pārstāv firma "JK energy", nepretendē. Viņš uzsver, ka stacijās ražoto enerģiju paredz pārdot Rietumu tirgos. Tiesa, bez valdības jāvārda vērienīgajam projektam viņš iztikt nevar. No Ministru kabineta "JK Energy" nepieciešama atļauja nolūkotajā teritorijā Baltijas jūrā veikt ar vēja enerģijas ražošanu saistīto priekšprojekta izstrādi un būvniecību.

Iegūstot šādu atļauju, Kajaka firma būtiski apgrūtinātu ļoti liela vēja enerģijas parka būvniecību Baltijas jūrā, kurš, pēc vairāku ekspertu "Dienai" atzītā, ir pa spēkam tikai lielam un vēja enerģētikā pieredzējušam ārvalstu investoram.

Kajaka pārstāvētā firma ir samērā sīka - "JK Energy" kapitāls ir nedaudz virs 2000 latu, un iepriekšējo gadu apgrozījumi niecīgi, firmas īpašniece ir Kajaka meita.

Bažas rada fakts, ka, līdzīgi kā pirms desmit gadiem, arī šoreiz Kajaks un viņa firma ir tikai starpnieks kādam lielākam darījumam, kurš varētu tikt īstenots pēc laika. Saņemot valdībai prasīto atļauju gan vēja parku priekšprojekta izstrādei, gan būvniecībai, - Kajaks savu firmu izdevīgā brīdī varētu pārdot reālajam projekta īstenotājam.

Kajaka vēsturiskā saikne ar Šķēli rada aizdomas, ka "JK energy" iniciatīva saistīta ar TP līdera interesēm vēja enerģijas biznesā.

Šķēles ģimenei piederošās Grobiņas vēja parku īpašnieces PAP preses pārstāvis, Šķēles znots Juris Pētersons nenoliedz, ka par Grobiņas vēja parku iegādi interesējušies vairāki investori, taču vienošanās šīs intereses rezultātā pašlaik neesot panākta. Pēc neoficiālām ziņām, par PAP pastarpināti piederošo Grobiņas vēja parka iegādi interesējušās lielas Spānijas, Austrijas, Dānijas vēja enerģijas kompānijas.

Saistībā ar abiem projektiem - Šķēles ģimenei piederošajiem vēja parkiem un Kajaka bīdīto vēja enerģijas projektu jūrā - netiek izslēgts, ka lielāku potenciālo pircēju interesi par Grobiņas parku izdotos panākt, ja kopā ar to varētu piedāvāt arī būvniecības atļauju vēja parkam jūrā.

Ministru kabineta atļauju Kajaks gaida jau vairāk nekā pusgadu. 2008.gada decembrī Ekonomikas ministrija (EM) deva atļauju jauna vēja elektrostacijas projekta sākšanai Latvijas teritoriālajos ūdeņos. "JK energy" vēl vajadzēja valdības rīkojumu, kas dotu zaļo gaismu staciju priekšprojekta izpētei un būvniecībai. Rīkojums valdībai jau pavasarī bija jāvirza EM, taču pēc valdības maiņas lieta piebremzējās.

Oktobrī rīkojuma projekts bija uzrakstīts, taču EM valdībai to nevirzīja, nosūtot saskaņošanai vairākām citām ministrijām. Vēl pēc tam EM izveidoja speciālu starpministriju (Vides, Zemkopības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Aizsardzības un Ekonomikas ministrijas) darba grupu, kuras uzdevums bija novērtēt "JK energy" prasītās atļaujas izsniegšanas tiesisko pamatojumu.

Darba grupa vērtējumu sniedza neilgi pirms Ziemassvētkiem, un tas ir Kajakam negatīvs, iebildumi saistīti ar būvniecības atļaujas izsniegšanu, kurai nav tiesiska pamata. Līdz ar to, kā liecina "Dienas" rīcībā esošā informācija, EM uzņēmējam sagatavojusi kurvīti - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībai virzīts netiks, EM viņam ieteiks vērsties Vides ministrijā un prasīt atļauju attiecīgās jūras teritorijas izpētei un priekšprojekta izstrādei.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls, jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Savukārt ekspertu vērtējumā caurskatāms un saprotams ceļš, kā īstenot tik vērienīgu projektu, būtu, ja valsts vispirms radītu likumdošanas bāzi, skaidri noteiktu, kurā jūras daļā vēja parku var celt, un tad rīkotu starptautisku konkursu, piesaistot investoru šāda mēroga vēja parka būvniecībai.

Gan Kajaks, gan Šķēle noliedza gan to, ka viens otru pazīst, gan to, ka abiem bijuši kopīgi darījumi.

Neoficiāli jaunais Kajaka vēja enerģijas projekts, arī ietekme uz "Parex banku", Privatizācijas aģentūru, iespējamo "Lattelecom" privatizāciju un uzņēmējiem paredzētās ES struktūrfondu naudas dalīšanu tiek minēti kā iemesli, kāpēc TP interesēs ir likt spieķus Kamparam un mēģināt panākt vismaz tādas izmaiņas Valda Dombrovska valdībā, lai TP iegūtu ekonomikas ministra portfeli.

LETA