Specdienesti liek izsekot Māri Zanderu?

Rošāns, kurš internetā ar segvārdu „Fenikss” publicējis komentārus, kurus Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pagājušā gada maijā atzina par nacionālā, etniskā un rasu naida un nesaticību izraisošiem, nule kā interneta vietnē zemessargs.lv publicējis rakstu „Diskusija, kas sekoja uzreiz pēc FENIKSA aresta 2008. gada decembrī”, kurā atklāj aizkulises, kā viņu DP savervējusi par slepeno aģentu.

Rošāns jeb „Fenikss” internetā, pēc apsūdzības domām, komentāros bija paudis atbalstu nacionālsociālistu un rasisma ideoloģijai. Viņš arī iestājās par holokausta attaisnošanu, ironiski un aizvainojoši raksturoja tā upurus.

Pēc kratīšanas Rošāna mājās 2008. gada decembrī, kurā viņam tikti izņemti datu nesēji (datora diski, videoieraksti un fotogrāfijas), DP viņu savervēja par aģentu. Zemessargs.lv Rošāns raksta:

„Pirmais ar mani sāka runāt Lorencs (DP darbinieks). Viņš sāka stāstīt, ka viņiem (DP) tagad ir visa mana datortehnika, ka viņiem ir munīcija, ka es esmu naida kurinātājs. Viņš teica, ka piedāvā man sadarboties ar Drošības policiju un kļūt par slepeno aģentu apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu.

Bet, ja es nepiekritīšu sadarboties, tad viņi uz mana datora un datu nesējiem sakopēs visādas nelikumīgas lietas, bet man par to nāksies atbildēt. Ja nepiekritīšu sadarboties, viņi izmantos savas tiesības mani ievietot izolatorā uz 48 stundām, kā arī savas mantas es atgūšu tikai pēc pusgada vai vēlāk Es teicu, ka apdomāšu piedāvājumu.”

Rošāns turpina:

„Pēc protokola uzrakstīšanas atgriezās Lorencs ar mapīti un dokumentu ar uzrakstu „SLEPENI”. Teksts tur bija apmēram tāds: „Es, Valdis Rošāns, apņemos ziņot par man zināmām vai plānotām darbībām, klausīt un vienmēr precīzi izpildīt operatīvā darbinieka rīkojumus. Piešķirts segvārds. Paraksti un datums.” Tā nu es izvēlējos, un man tika piešķirts segvārds Filozofs, un es piekritu kļūt par DP slepeno aģentu. Jau tobrīd nolēmu, ka es centīšos pēc iespējas mazāk kaitēt cilvēkiem un latviešu tautas nacionālajām interesēm.”

* „Pēc divām dienām man atdeva daļu izņemto mantu, apmaiņā prasot uzrakstīt ziņojumu par manām darbībām pagātnē iekš Nacionālā Spēka Savienības un GCC/Pērkonkrusta. Uzrakstīju divas lapas ar relatīvi patiesu, bet maznozīmīgu vai vispārzināmu informāciju. DP to izlasīja un atzina par gana labu. Tā sākās mana darbība Drošības policijā.”

* „Mēs satikāmies vairākas reizes mēnesī, parasti Rīgā iekš Lorenca DP automašīnas. Dažreiz tikāmies klusākos stūros netālu no Drošības policijas ēkas un sporta nama „Daugava”.”

* „Katru mēnesi man maksāja nedaudz naudiņas, kas faktiski ir nožēlojami Jūdasa graši par savas tautas un cīņas biedru nodevību. Tie bija no 40 līdz 150 lati mēnesī. Par to vajadzēja parakstīties lapā, ka esi saņēmis naudu, vieta, segvārds, personas kods, datums, slepenais paraksts. Ko konkrēti es esmu vai neesmu ziņojis, šeit saprotamu iemeslu dēļ neatklāšu.”

Drošības policijas slepenie uzdevumi

Rošāns arī stāsta, kādus uzdevumus slepenajam aģentam uzdod DP.

* „Drošības policija un  Lorencs man prasīja izspiegot partiju „Tēvzemes Nacionālo Spēku Savienība”, „Gustava Celmiņa Centru” (Pērkonkrustu), skinhedus, kā arī piedāvāja iesaistīties pingvīniem.info kustībā un izspiegot žurnālistus Juri Kažu un Māri Zanderu."

* „Lai mana darbošanās liktos pārliecinošāka, es sarunās ar DP aģentiem veltīju par nacionālistiem nievājošus izteikumus, noniecināju viņu spējas, lai DP mazinātu interesi par atsevišķām personām. Tēloju, ka esmu vīlies latviešu nacionālismā un sociālismā, kā arī netieši tēloju, ka man ir problēmas ar atkarību izraisošām vielām un ka vispār man ir pavājinātas prāta spējas. Tas viss, lai maldinātu DP.”

* „Tuvojoties 13. janvārim, man tika uzdots palīdzēt sameklēt nostarsaeimu.times.lv autorus, ko es, kā vienmēr, darīju ļoti pavirši un neprasmīgi. Pirms 13. janvāra man lika filmēt notiekošos protestus, ko es diemžēl nevarēju atļauties nedarīt, lai neizgāztu savu „uzcītīgā” aģenta tēlu. Taču filmēju pārsvarā policijas pārstāvjus, protestētājus no mugurpuses, kā arī spēlējos ar kameras fokusu, reizēm to padarot miglainu un neskatāmu.”

Gaida represijas

Rošāns paredz, ka pēc viņa atklāsmēm DP sāks pret viņu vērstu kampaņu un raksta: „Iespējams, sāksies plaša mana apmelošanas kampaņa. Iespējams, viņi mēģinās apgalvot, ka visu laiku esmu bijis slepenais aģents, lai no manis atsvešinātu citus nacionālistus, vai arī, tieši otrādi, noliegs visu manis šeit rakstīto. Varbūt man centīsies piešūt vēl kaut kādas safabricētas apsūdzības. Iespējams, es nejauši izkritīšu pa balkonu vai nositīšos ar mašīnu. Dzīvosim, redzēsim. Un lūgums pārējiem lasītājiem sekot līdzi notikumu attīstībai, ja nu ar mani notiek kas slikts, tad nepalieciet parādā!”

Rošāns jeb „Fenikss”, jeb „Filozofs” brīdina cilvēkus, uzmanīties no DP „ķetnām”.

* „Nekādā gadījumā nepiekrītiet sadarboties ar Drošības policiju! Sakarā ar valstī esošo kritisko situāciju valdošais režīms vairs tik stingri nesēž savos krēslos, un režīmam ir ļoti svarīgi visu kontrolēt, tāpēc slepenie dienesti cenšas maksimāli paplašināt savējo aģentu tīklu visās nozarēs, lai režīms spētu saglabāt kontroli.”

* „Iesaku izmantot tehniskos aizsardzības līdzekļus, kad internetā paužat valdošai varai netīkamu viedokli. Mēs nedzīvojam brīvā valstī! Pēc iespējas mazāk izmantot mobilos telefonsakarus, jo caur tiem tiek noklausīti un izsekoti praktiski visi DP interesējošie cilvēki. Izvairieties no draugiem.lv izmantošanas, jo to aktīvi izmanto Drošības policija, tostarp lai lasītu jūsu privātās vēstules, izpētītu sociālo tīklu un intereses. Nelietojiet Skype un uTorrent, ļoti iespējams ka tajos ir backdoor.”

Pilnu 25 gadus vecā Valda Rošānu atzīšanos varat lasīt ŠEIT

Māra Zandera viedoklis:

– Grūti spriest, vai konkrētais cilvēks runā taisnību, tomēr neapstrīdami ir tas, ka, kad drīz pēc tā saukto pingvīnu gājiena uz Saeimu es sapulcināju aktīvākos dalībniekus, starp viņiem bija provokatori, kuri ārkārtīgi neatlaidīgi centās diskusiju virzīt tā, lai sapulcē maksimāli bieži izskanētu viedoklis, ka ar miermīlīgiem līdzekļiem šajā valstī nekas nav panākams. Tie nebija, kā mēdz teikt, psihiski nelīdzsvaroti cilvēki - bija acīm redzama vēlme diskreditēt aizsākto kustību un, iespējams, sagādāt nopietnākas nepatikšanas. Kopumā tas ir jocīgi - laikam jau valsts stabilitāti sargājošie speciālisti nesaprata, ko darīt, ja žurnālisti ne tikai kritizē, bet nosauc reālu amatpersonu telefonu numuru atgādinošas skaitļu kombinācijas, adreses utt. Tā teikt, papīrs pacieš visu, no dusmīgiem vārdiem jau nevienam gabals nenokrīt, bet, ja amatpersonas kļūst patiešām sasniedzamas "reņģēdājiem", tad kaut kas steidzami jādara.