Ekonomiskās bailes mudina pamest tikko dzimušus mazuļus
Šokējošs gadījums noticis Vecgada vakarā, kad jauna 20 gadus vecā māmiņa no slimnīcas aizgājusi, pametot tikko dzimušo meitiņu un citai pacientei nozogot 50 eiro. Dzemdību nama personāls stāstīja, ka sieviete nav izskatījusies ne pēc narkomānes, ne dzērājas.
Fakts, ka pērn divkāršojies Rīgas Dzemdību namā pamesto bērnu skaits ir ekonomiskās krīzes rezultāts nevis sakritība, Kasjauns.lv pauda Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
Ja aizpērn šādu gadījumu bija 15, tad 2009.gadā jau 29. „Citādi to nevar izskaidrot, jo cilvēku domāšana gada laikā nevar mainīties,” saka A.Krasnogolovs. Viņaprāt, problēma nav sociālajā sistēmā, bet ekonomiskajā – baiļu un bezcerības izjūtā, ko veicinājusi ekonomiskā nedrošība. Iespējams, ka daļa jauno māmiņu nezina, kā risināt radušos situāciju, jo līdz šim nav piederējušas pie sociālās palīdzības lūdzēju kategorijas. „Rīgas pašvaldības sociālais budžets ir apjomīgs un tas nozīmē, ka ir iespējas risināt šādas situācijas. Problēma drīzāk saistīta ar cilvēku nevēlēšanos, neprasmi lūgt palīdzību un meklēt risinājumu,” komentē Krasnogolovs.
Ja sieviete bērnu pametusi slimnīcā, vienkārši aizbēgot, tas nozīmē, ka jau dzemdējot viņa zinājusi, ka pametīs bērnu. Krasnogolovs skaidro, ka ne vienmēr medicīnas iestādei ir adekvātas ziņas par dzemdētājas personību, jo primārais mediķu uzdevums ir palīdzības sniegšana nevis personas datu noskaidrošana. Savukārt, ja bērns nav reģistrēts, oficiāli viņam nav ne mātes, ne tēva un līdz ar to nav iespēju noskaidrot iemeslus kas noticis, kāpēc vecāki pieņēmuši tik drausmīgu lēmumu.
Otrs variants: bērns tiek piereģistrēts, māte saņem bērna pabalstu un pamet mazuli slimnīcā.
Gan ārsti, gan bērnu tiesību aizsardzības speciālisti ir vienisprātis, lai gan katrs gadījums ir individuāls, ekonomiskā nestabilitāte situāciju iespaido ļoti negatīvi.
Dzīvesvietas trūkums, nestabili ienākumi, neskaidra nākotne, bailes uzņemties atbildību, neticība saviem spēkiem un valsts sociālajai sistēmai, ģimenes atbalsta trūkums, lielas nenokārtotas parādsaistības, ir tikai daļa no iemesliem, ko min speciālisti. „Nereti tās ir ļoti jaunas, nepilngadīgās vai vientuļās māmiņas, sievietes, kuras vīrieši pēkšņi pametuši un par gaidāmo bērnu neliekas ne zinis. Bērnus pamet meitenes, kuras vecāki visu grūtniecības laiku iespaidojuši izdarīt abortu, bet viņas pretojušās, iznēsājušas bērnu, bet izšķirošajā brīdī nervu slodze izrādījusies par lielu,” stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere. Līdz šim nebijis riska faktors ir lielas parādsaistības. Sievietes, saprotot, ka ģimene nokļuvusi parādu verdzībā, atsakās no bērna. Biežāk nekā agrāk tiek pamesti bērni ar fiziskiem vai garīgās veselības defektiem, jo vecāki saprot, ka nespēs nodrošināt rūpju bērnam pilnvērtīgu kopšanu.
Dzemdību nama dakteres min arī daudzbērnu mātes no nelabvēlīgām ģimenēm, kuras kārtējo mazuli vairs nespēj izaudzināt. Speciālisti aizvien retāk un klusāk par iemeslu min atbildības trūkumu, jo pārāk bieži dzirdēti šokējoši un traģiski dzīvesstāsti.
Evija Hauka/Foto: "Bulls Press"
