Šobrīd apsaldējumus Apdegumu centrā ārstē 16 cilvēki

Kā pastāstīja Levins, nedēļas nogalē centrā ievietoti tikai divi cilvēki, bet pārējie centrā ārstējas jau ilgāku laiku. Tas nozīmē, ka gūtie apsaldējumi ir nopietni, situāciju skaidroja Apdegumu centra vadītājs.

Pēc Levina stāstītā, praktiski visi šie cilvēki apsaldējumus guvuši alkohola reibumā. Tas raksturīgs ne tikai pēdējos apsaldējumu gadījumos, bet vienmēr lielākā daļa cilvēku šādas veselības problēmas gūst, būdami alkohola reibumā.

Mediķi norāda, ka nebūt nav jāgaida liels sals, lai cilvēki gūtu apsaldējumus, tādēļ, lai sevi pasargātu, lūdz ievērot vairākus būtiskus speciālistu ieteikumus. Nevērīga attieksme pret savu apģērbu ir radījusi apsaldējumus cilvēkiem, kas devušies vai nu pastaigā, vai vienkārši ilgāku laiku uzturējušies ārā.

Aukstā laikā vajadzētu izvēlēties apavus ar biezāku zoli un kas nespiež, nepieļaut ūdens nokļūšanu tajos. Aukstam laikam visnepiemērotākie apavi ir gumijas zābaki. Ietiecams izvēlēties cimdus ar siltu oderi.

Nedrīkst staigāt mitrās zeķēs vai cimdos, - slapjie noteikti apmaināmi pret sausām zeķēm un dūraiņiem, lai neapsaldētu pirkstus. Mitrums un aukstums maina asinsriti, kas ir galvenais iemesls apsaldējumiem, kuri cilvēkam nodara tikpat lielas sāpes kā apdegumi.

Lai izvairītos no apsaldējumiem, speciālisti lūdz aukstā laikā nedoties ilgās pastaigās, lai vienmēr būtu iespēja pusstundā atgriezties mājās vai telpās. Mediķi neiesaka arī braukt ar divriteni, jo tā var apsaldēt iekšējos elpvadus.

Ja temperatūra noslīdējusi zemāk par mīnus desmit grādiem, nevajadzētu vest laukā zīdaiņus un mazuļus, pamatskolas skolēnus nevajadzētu laist ārā, ja temperatūra ir zemāka ar mīnus 15 grādiem. Ja tā ir no mīnus desmit līdz mīnus 15 grādiem, bērni var neilgi paelpot svaigu gaisu, bet vaidziņus vajadzētu apsmērēt ar olīveļļu.

Aukstā laikā nevajadzētu iet laukā gadījumā, ja lietots alkohols. Tā lietošanas rezultātā cilvēkam samazinās spēja izjust aukstumu, reibumā nereti tiek apsaldēts deguns, roku un kāju pirksti.

Cilvēkiem, kuriem lielā aukstumā jāstrādā ārā, ik pa laiciņam jāiet apsildīties un jāiedzer silta tēja.

Obligāti ir jāsauc ātrā palīdzība, ja pēc uzturēšanās salā cilvēkam ir sākušies drebuļi, palēnināta runa, nedaudz palēnināts pulss un smagākos gadījumos arī apziņas traucējumi - tad, visticamāk, ir notikusi ķermeņa atdzišana.

Ja gūts neliels apsaldējums - tikai apsārtums un tirpšana -, apsaldējuma vieta vispirms ir jāsasilda. Sildīšanai var izmantot termoizolējošu pārsēju vai ātrākai iedarbībai ūdeni - apsaldēto roku vai kāju jāliek vanniņā ar siltu (nekādā gadījumā ne karstu) ūdeni, ļoti lēnām ūdens temperatūru var paaugstināt. Pēc apsaldēšanās nekādā gadījumā nav ieteicams sildīties ar alkoholu, jo organisms samazina aizsargreakciju. Jādzer silta tēja, un pēc sildīšanas apsaldētā vieta jāsmērē ar kādu taukainu smēri. Tiek rekomendēts pēc apsaldēšanās kādu laiku uzturā papildus lietot B vitamīnu. Tāpat arī jāievēro piesardzība - ja vienreiz gūts apsaldējums, atkārtota apsaldēšana var būt ievērojami smagāka.

Pirmajā apsaldējuma pakāpē āda kļūst balta, pēc nokļūšanas siltumā - sarkana, apsaldētajās vietās jūtamas sāpes, nieze, dedzināšana, kas var turpināties vairākas dienas, pēc tam nieze samazinās un var nolobīties āda. Otrajā apsaldējuma pakāpē bojātajās vietās parādās pūšļi, bet trešajā - sākas ādas un zemādas šūnu atmiršana. Tikai pirmo apsaldēšanās pakāpi var mēģināt ārstēt mājas apstākļos.

LETA