Nacionālo kultūras biedrību asociācija draud izjukt
Itas Kozakevičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) bankrotu nedrīkst pieļaut, uzskata Valsts prezidenta paspārnē esošā Mazākumtautību konsultatīvā padome, šodien raksta laikraksts "Latvijas Avīze".
Budžeta samazinājumu dēļ LNKBA var nonākt uz izjukšanas robežas, asociācija ir jāstiprina, uzskata padomes priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
LNKBA caur dažādām kultūrām veicinājusi saskaņu sabiedrībā jau kopš atmodas sākuma, un tās devums ir nepārvērtējams, vērtē Ražuks. Asociācija apvieno 21 kultūras biedrību, un tās pastāvēšanas pamats ir LNKBA nams Rīgā, Slokas ielā. Kultūras ministrijas asociācijai solītā dotācija - ap 6800 latu - nesedz pat ēkas uzturēšanas izdevumus, kas ir ap 10 000 latu gadā.
"LNKBA izjukšana būtu nepiedodams kauns," uzsvēra Ražuks. "Latvija nedrīkst atļauties vieglu roku zaudēt to vērtīgo, ko asociācija ir radījusi; gluži pretēji - asociācija ir jāstiprina un jāattīsta." LNKBA ir viens no spēkiem, ko Latvijas valsts var likt pretī dažādiem sabiedrības šķēlējiem. Piemēram, politizētajai Krievijas "tautiešu" kustībai, kura savas sanākšanas rīko Maskavas namā.
Mazākumtautību padome plāno nosūtīt vēstuli kultūras ministram Intam Dālderim (TP), aicinot nodrošināt asociācijas izdzīvošanu. "Par to arī runāsim ar kultūras ministru," sola Ražuks.
Par asociācijas problēmām interesējusies arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komisijas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. LNKBA priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans stāstīja, ka LNKBA izīrē telpas arī vairākām firmām, gūstot ap 800-1000 latus mēnesī, un par to algo ēkas sētnieku, apkopēju, grāmatvedi, administratoru, kā arī ap 160 latus saņemot LNKBA priekšsēdētājs.
"Bet es aptuveni tikpat iztērēju par telefona sarunām un transportu, organizējot asociācijas darbu un dažādus pasākumus," piebilst Haradžanjans. Piemēram, pērn par aptuveni 300 latiem sarīkots jau septītais mazākumtautību kultūras festivāls "Vienoti dažādībā". Finansējums izmantots afišu iespiešanai, koncertzāļu īrei. Mākslinieku atalgojumam pietrūcis. Neraugoties uz to, notikuši septiņi dažādi koncerti.
Patlaban biedrības var cerēt uz atbalstu no vēstniecībām, kā arī piedalīties projektu konkursos. Gan Ražuks, gan Haradžanjans izteica nožēlu, ka mazākumtautību kultūras biedrībām no Sabiedrības integrācijas fonda faktiski neesot iespējas saņemt finansējumu. Pēc Haradžanjana teiktā, atteikumu projektu konkursā, kas paredzēti sabiedrisko organizāciju kapacitātes celšanai, necik sen saņēmusi viena no LNKBA kultūras biedrībām.
LETA
