Gulbis joprojām saglabā amatu un saņem algu

Pavēli par Gulbja atvaļināšanu no dienesta 2008.gada martā izdeva NBS komandieris. Bet Valsts prezidents kā valsts bruņoto spēku virspavēlnieks atņēma viņam virsnieka dienesta pakāpes.

Pašlaik Gulbis atguvis iepriekšējo statusu un atalgojumu. Iemesls - abus lēmumus Gulbis pārsūdzējis. Dienesta izmeklēšanas rezultātus Aizsardzības ministrijas Apelācijas komisijā, bet Valsts prezidenta lēmumu - Administratīvajā tiesā, kur Gulbja prasību skatīs tikai šovasar.

Savukārt Apelācijas komisija viņa sūdzību skatīšot tikai tad, kad spēkā būs stājies spriedums lietā, kurā Gulbis apsūdzēts pēc astoņiem krimināllikuma pantiem. Lietas izskatīšana jau 2008.gadā sākās Rīgas apgabaltiesā un pēc vairākiem pārtraukumiem turpinās šogad. Tiesas noslēguma datums nav prognozējams.

Cik pelnīti?

Lēmumu ''iesaldēšana'' uz tik ilgu laiku rada jautājumus par to, cik pelnīti Gulbis joprojām saņem atlīdzību no valsts budžeta. Ir taču acīmredzami, ka cilvēks ar iepriekšēju sodāmību par tīšu noziegumu nevar ieņemt amatu Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā, un šo savas biogrāfijas faktu nenoliedz arī pats Gulbis.

To atzīst arī viņa advokāts Aleksandrs Ogurcovs: ''Nē, šo faktu mēs nenoliedzam. Esam apstrīdējuši atvaļināšanas motivāciju, kas skar apsūdzības, par kurām Gulbis pagaidām ir tikai apsūdzētā statusā un vēl nav notiesāts.''

Pagājušā gada vasarā Gulbi atbrīvoja no apcietinājuma Matīsa cietumā, jo beidzās maksimālais termiņš, kura laikā apsūdzēto var turēt apcietinājumā bez tiesas sprieduma. Iznākot brīvībā, viņš ieradās darbā, lai izmantotu atvaļinājumus, kas iekrājušies iepriekšējos gados, bet pēc tam izņēmis darba nespējas lapu un slimo joprojām.

NBS pārstāvis Normunds Stafeckis pastāstīja, ka Gulbis šā pusgada laikā ne brīdi nav pildījis savus tiešos dienesta pienākumus, tomēr atzina, ka darba samaksu pēc iznākšanas no cietuma saņēmis. Stafeckis gan negribēja atklāt, cik lielu atlīdzību Gulbis saņēmis.

Tā kā Gulbis ir valsts amatpersona, dati par viņa atalgojumu Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā pieejami VID mājas lapā. Tur atrodamas ziņas, ka 2007.gadā viņš saņēmis 8233 latus jeb vidēji 686 latus mēnesī. Bet Gulbja iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2008.gadu liecina, ka viņš saņēmis 1200 latu, taču, tā kā viņš kādu laiku bija arī apcietinājumā, tad nevar spriest, kāds bija atalgojums mēnesī.

Ar Gulbi līgums par profesionālo dienestu beigsies jau janvāra beigās, un NBS acīmredzot ar viņu līgumu nepagarinās. Gausā Gulbja sūdzību izskatīšanas gaita var ļaut viņam atvaļināties nevis ar ''norautiem uzplečiem'' un padzītam no dienesta, bet gan ''veselības stāvokļa dēļ''.

Viņš ir izteicis vēlmi veikt medicīnisko pārbaudi, kas ir paredzēta ikvienam karavīram pirms atvaļināšanās no profesionālā dienesta,'' saka Stafeckis. Tā kā kaut zināmas veselības problēmas viņam noteikti ir, - sevišķi pēc leģendārā lēciena no Salu tilta Daugavā, kad viņš izlēca no konvoja mašīnas, - medicīnas komisija var dot atzinumu, ka virsleitnantam pasliktinājusies veselība. Tāds atzinums savukārt dotu priekšrocības dažādu atvieglojumu saņemšanai no sociālā budžeta.

Nav tiesas, nav soda

''Pagaidām nekāda notiesājoša sprieduma nav, un neviens E. Gulbi nav atzinis par vainīgu,'' stāsta Stafeckis, uzsverot, ka E. Gulbis dienesta laikā ticis raksturots kā priekšzīmīgs karavīrs, kurš piedalījies sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanā. NBS runasvīrs klāsta, ka daļa no pārkāpumiem saistīta ar kriminālprocesu, tāpēc pirms galīgā sprieduma Gulbja sūdzība netiks skatīta.

Viens fakts tomēr nekādi nav saistīts ar kriminālprocesu, un tā ir viņa iepriekšējā sodāmība. Šā fakta slēpšanu Rīgas apgabaltiesa nevērtē. ''Tā kā pārsūdzēts ir viss lēmums, atsevišķi faktu par sodāmību neskatīsim. Sūdzību skatīsim kompleksi,'' klāsta Stafeckis, nesniegdams skaidru atbildi, kāpēc sūdzība ir jāskata ''kompleksi'', ja fakts par sodāmību pat nav pārsūdzēts.

Aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis, paužot ministra Imanta Lieģa viedokli, sacīja, ka ministrs ir iepazinies ar dienesta izmeklēšanas rezultātiem un uzskata par pareizu iepriekšējo lēmumu par dienesta pakāpju noņemšanu Gulbim. ''Esam informēti, ka šis tiesību akts ir pārsūdzēts, un gaidīsim tiesas lēmumu. Līdz tam nav tiesiska pamata viņam atņemt dienesta pakāpi,'' sacīja Rikveilis.

Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa pastāstīja, ka Valsts prezidents pieprasījis un saņēmis no Aizsardzības ministrijas informāciju, kas skar Gulbja atrašanos dienestā. Informāciju par to, ka lēmumi ir pārsūdzēti un vēl nav izskatīti, Zatlers ''pieņēmis zināšanai''. Abas augstās amatpersonas neizteica savu vērtējumu par situāciju, kurā agrāk tiesāta persona turpina ieņemt amatu Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā, saņemt par to atalgojumu, bet atbildīgās amatpersonas ir nevarīgas šo situāciju ietekmēt.

''Šādās situācijās, kad valsts institūciju amatpersonas tur aizdomās vai apsūdz par būtiskiem noziegumiem, manuprāt, lētāk un valstij izdevīgāk būtu viņus no darba atbrīvot, nevis tikai atstādināt un gaidīt, kamēr spriedums stājas likumīgā spēkā un visu šo laiku darbiniekam par darba pienākumu neveikšanu maksāt atalgojumu. Pat, ja vienā gadījumā no desmit tiesa pieņem attaisnojošu spriedumu, valstij tik un tā izdevīgāk ir samaksāt kompensāciju, kas būs krietni mazāka nekā mēnešiem un gadiem maksāts atalgojums reāli nenodarbinātām personām, kuras tiesa beigu beigās atzīs par vainīgām,'' uzskata kāds Valsts civildienesta ierēdnis, kurš vēlējās palikt anonīms.