Mobilos tālruņus zog par spīti bloķēšanai
Sabiedrība

Mobilos tālruņus zog par spīti bloķēšanai

Jauns.lv

Jau divus gadus nozagtos mobilos tālruņus Latvijas mobilo sakaru operatori bloķē, padarot nelietojamos visos tīklos. Tomēr svešas mantas tīkotāji vēl aizvien telefonus uzskata par laupīšanas vērtiem.

Mobilos tālruņus zog par spīti bloķēšanai...

Šāds telefons gan varētu atbaidīt garnadžus. Pagaidām tā ir tikai fantāzija.
Šāds telefons gan varētu atbaidīt garnadžus. Pagaidām tā ir tikai fantāzija.

Daudzus tālruņus atgūst paši īpašnieki

2008. gada martā izskanēja pat brīdinājums, ka bez sakariem paliks 83 000 zagto telefonu īpašnieku, sākot darboties „Datorikas institūts DIVI” izstrādātajai un uzturētajai datu bāzei. Toreiz „Latvijas Mobilais telefons” atzina, ka ik mēnesi saņem vairāk nekā 1000 paziņojumu par tālruņu nozagšanu. Šis uzņēmums pirmais un ilgu laiku vienīgais bloķēja zagtos telefonus, taču līdz 2008. gadam bija iespēja tos izmantot konkurentu tīklā.

Zagļi un laupītāji arī tagad nelaiž garām iespēju iegūt svešus telefonus, tomēr kopumā tendence ir iepriecinoša. „Kopš 2008. gada, kad visi operatori sāka sekot LMT piemēram slēgt zagto un nozaudēto tālruņu lietošanu savā tīklā, klientu iesniegto pieteikumu skaits ir samazinājies vairāk nekā par pusi,” kasjauns.lv vēsta LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Ja iepriekš katru mēnesi LMT tīklā vidēji 2000 telefonus pieteica kā zagtus vai pazaudētus, tagad vidēji tikai 650 tālruņus mēnesī. Turklāt novērojama vēl viena pozitīva tendence — tagad visai ievērojama daļa no slēgtajiem telefoniem tiek atdoti atpakaļ. „Proti, klienti piesaka tālruni kā zagtu vai nozaudētu, bet pēc kāda laika lūdz to pieslēgt atpakaļ, jo tas atradies un atdots viņiem. Agrāk tā bija ļoti reti,” saka Lidere.

Par atkodēšanu draud cietumsods

„Pilnībā izvairīties no telefonu zādzībām droši vien nav iespējams pat tad, ja slēgtais telefons pēc tam ir izmantojams tikai kā rotaļlieta. Savukārt no slēgta telefona nelegālas atkodēšanas atbaida kopš 2008. gada likumā paredzētā kriminālatbildība par šādu rīcību,” piebilst LMT pārstāve.

Lai kādas drošības sistēmas radītu, vienmēr atrodas meistari, kas cenšas tās „uzlauzt”, un bloķētie mobilo IMEA kodi nav izņēmums. Zinātāji iesaka doties uz tirgu „Latgalīte” vai meklēt internetā atbloķēšanas programmas, tomēr, pat nerunājot par godīgumu, nav nekādas garantijas, cik ilgi tāds tālrunis darbosies. Paredzētā kriminālatbildība nav nekāds nieks — cietumsods no trim līdz astoņiem gadiem. Turklāt sods draud ne tikai par pašu IMEI koda maiņu, bet arī šāda pakalpojuma reklamēšanu.

Pērn „Tele2” bloķējis vairāk nekā 20 000 tālruņu

„Tele2” tālruni bloķē vienas darba dienas laikā pēc pieteikuma saņemšanas, tāpat arī iespējams telefona darbību atjaunot, informē „Tele2” drošības nodaļas vadītājs Gvido Endlers. 2008. gadā bloķēti 68 789 tālruņi, pērn — 23 755, šogad — 204. Šie un arī LMT nosauktie skaitļi liecina, ka telefonu zādzības samazinājušās trīskārt. Tie noziedznieki, kas turpina šo „rūpalu”, varbūt nelasa ne avīzes, ne citus ziņu avotus.

„Par to, vai turpinās zādzības man nav informācijas, ar šo jautājumu jāgriežas pie Valsts policijas. Iespējams, ka personas, kas veic šos noziedzīgos nodarījumus, nav informētas par iespēju veikt gala iekārtu bloķēšanu visos Latvijas mobilo operatoru tīklos,” spriež Endlers.

Jau kopš darbības sākšanas tālruņus bloķē arī „Bite Latvija”. Konkrētus datus uzņēmums neatklāj, taču, pērn, salīdzinot ar 2008. gadu, bloķēto tālruņu skaits pieauga par aptuveni 40%, vēsta „Bite Latvija” klientu apkalpošanas nodaļas direktore Zita Zilgalve. Bloķēšanai pietiek ne tikai ar rakstisku pieteikumu, bet arī ar zvanu uz klientu tālruni vai informāciju par zādzību no Valsts policijas.

Māris Puķītis