Tu taču neesi Skārleta!
Manuprāt, nav tādas sievietes, kuru kaut reizi mūžā nebūtu urdījis jautājums: “Kāpēc tieši man tas ir jādara?” Vienīgais – pašlaik tas guvis bumbas sprādzienam līdzvērtīgu efektu. Nevietā pateikts: “Kāpēc tieši man?” var kļūt ne tikai par šķiršanās sākumu, bet arī par iemeslu, lai tevi atlaistu no darba.
Gandrīz retoriski. Sieviete sākas ar virtuvi. Ēst gatavošana. Tev taču patīk šmorēt un priecāties par rezultātu, kad mājinieki labpatikā pēc maltītes pasaka paldies par gardām vakariņām. Ja ir laiks, kaut visu dienu gatavo, kas ienāk prātā vai ko ļauj līdzekļi. Tomēr, kad visu dienu esi noskrējusies un daudz izdarījusi, atnāc mājās, bet galds tukšs – tad gan brīžiem dūša sāk kremt. Un te vēl vīrs sabozies staigā pa māju, burkšķēdams, ka ir badā. Un tad iestājas: “Kāpēc gan man?” Kāpēc tieši man vajadzētu pēc garas noskraidītas dienas, atnākot mājās, vēl sēdēt virtuvē un gatavot ēst, ja daži labi visu dienu pavadījuši, bezdarbībā kūkojot turpat, mājās?! Laikam jāatzīst – klasiskais variants “Sieviete kā mājas pavarda kopēja!” strādā arī 21. gadsimtā, lai arī bijuši laimīgi izņēmumi. Kaut vai tā pati Margareta Mičela, kura gandrīz pirms simt gadiem nolēma izlidot no saviem mājsaimnieces “plauktiņiem”, sarakstot kulta romānu “Vējiem līdzi”. Un viņas varone – nemājsaimniece, supersievišķīgā Skārleta ar savu spārnoto frāzi: “Es par to padomāšu rīt!” gluži nemanot kļuva par vairāku paaudžu sieviešu elku. Tiesa gan, pašlaik ne nu sievišķīgi un īstenībā ļoti riskanti būtu bilst: “Es par to padomāšu rīt!” Jo jautājums “Kāpēc tieši man tas būtu jādara?” ātri vien var novest pie: “Kāpēc tieši man nav darba? Kāpēc tieši mani atlaida? Kāpēc tieši man nav vīra? Kāpēc...?” Arī sievietēm iestājusies MOBILIZĀCIJA NR. 1, kad pat šķietami nesavienojamu lietu apvienība jau ir kļuvusi par augstāko pilotāžu. Piemēram, ceļu uz darbu apvienot ar izstaigāšanos sportiskā solī – būs gan nauda biļetei ietaupīta, gan pāris gramu lieko tauciņu nomesti. Droši vien pēc izlasītā gribēsi atkal teikt: “Es par to padomāšu rīt!” Bet tev nav laika, mīļā, tu taču neesi Skārleta, un “kāpēc tieši man?” tieši tagad skan kā augstākā uzslava tavai sievišķībai un profesionalitātei.
