Laika apstākļi kļūst neprognozējami
Tehniskais dzīves līmenis strauji paaugstinās, bet laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki. Ir priecīga ziņa - nedēļas beigās kļūs siltāks. Un ne tika priecīga - diemžēl vai par laimi, aukstums nebeigsies.
"Nedēļas beigās kļūs siltāks, bet izskatās, ka temperatūra vismaz mēnesi saglabāsies ap normu vai pat zem tās," - intervijā "Latvijas Avīzei" sacījis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
Jau ziņots, ka trešdien aizvadīta šīs ziemas aukstākā nakts, kad Daugavpilī gaisa temperatūra noslīdējusi līdz mīnus 33,5 grādiem pēc Celsija skalas. Teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās no mīnus 25 grādiem līdz mīnus 30 grādiem, Latgalē un Vidzemē temperatūra pazeminājusies līdz -30, -32 grādiem.
Runājot par nākotnē gaidāmām globālām klimata pārmaiņām, Vīksna vērš uzmanību, ka tās konstatējamas jau tagad - gaisa temperatūra paaugstinās, paaugstinās ūdens līmenis pasaulē, arī Baltijas jūrā. Zinātnieki strīdas, jo datu ir daudz, bet ietekmējošie faktori un to kopsakarības ne līdz galam izpētītas. Jāņem arī vērā, ka šie pētījumi skar valstu ekonomiskās intereses un tādējādi tas būtībā ir politisks jautājums.
Ir lasāmas teorijas, ka lielvalstis jau tagad lielus līdzekļus iegulda klimata ieroču izveidei. Ir spekulācijas, ka atsevišķas viesuļvētras ir radušās, eksperimentējot ar kādiem klimata ieročiem. "Tādēļ domāju, ka mēs nemaz nezinām, kas patiesībā notiek un notiks. Mēs ikdienā izmantojam milzum daudz datu un aprēķinu, lasām rakstus, bet jāsaprot, ka sabiedriskajā telpā iepludinātā informācija bieži vien ir tendencioza," uzskata Vīksna.
Sinoptiķis norāda - jo ilgāk viņš darbojas ar laika prognozēšanu, jo vairāk saprot, cik sarežģīti un daudzveidīgi ir klimata pārmaiņu cēloņi. Tāpēc viņš iesaka paturēt prātā, ka "prognozes ir tikai lielākas vai mazākas varbūtības".
Šonedēļ būs visaukstāk. Nedēļas beigās kļūs siltāks, bet izskatās, ka temperatūra vismaz mēnesi saglabāsies ap normu vai zem normas. Tagad temperatūra ir nedaudz zem normas, kas janvāra beigās, februāra sākumā ir ap -5°C. Protams, nav izslēgts, ka īslaicīgi šajā periodā jūras piekrastē ar dienvidrietumu vēju pēkšņi ieplūdīs silta gaisa masa un temperatūra paaugstināsies līdz plus vienam diviem grādiem. Bet šķiet, ka kopumā saglabāsies stabils sals.
Situāciju ar noturīgo salu Vīksna skaidro ar šogad izteikti bloķējošo anticiklonu darbību, - anticikloni, kas ir izveidojušies virs Krievijas, līdz ar dienvidaustrumu vējiem dzen aukstās masas šurp un neļauj siltajiem cikloniem no Atlantijas okeāna ielauzties virs Eiropas. Pēdējās nedēļas laikā atmosfēras spiediens ir īpaši augsts, šādas spiediena vērtības reti kad novērojamas Latvijā. Tādēļ ir arī auksts un ļoti maz nokrišņu.
Pareizāk šos procesus dabā Vīksna iesaka saistīt ar globālām klimata pārmaiņām, nevis globālo sasilšanu, jo zeme nesasilst visur vienādi. Pasaulē ir atsevišķi rajoni, kur notiek atdzišana. Bet kopumā gaisa temperatūra tomēr paaugstinās.
Arī Latvijā, skatoties klimatiski, nepilnos simts gados temperatūra jau ir pakāpusies vismaz par pusotru grādu. Bet klimatam ir fluktuācijas - svārstīšanās, novirze no normas, tas mainās arī neatkarīgi no cilvēka darbības dažādu dabisku procesu ietekmē. Lai gan katru gadu vidējā gaisa temperatūra paaugstinās, ik pa laikam var būt ziema ar stipru salu.
