Zemnieki izdzīvo, tirgojot Eiropai kaņepes
Krāslavas zemnieki apvienojušies un jau otro gadu audzē kaņepes rūpnieciskās šķiedras ražošanai. Tā esot Latvijas lauku nākotne. Marihuānas iegūšanai šīs kaņepes nederot.
Eiropas Savienībā atļauts audzēt 25 šķirņu kaņepes un katru gadu šis saraksts tiek papildināts. Strazds stāsta, ka marihuānas iegūšanai gan šīs kaņepes nederot, jo tajās ir tikai 0,05% tetrahidrokanabinola (THC), bet Indijas kaņepēs no kurām ražo marihuānu 4-20% THC. Kaņepes gan izskatās ļoti līdzīgas kāsīša taisīšanai izmantojamajām, tāpēc viens otrs, ieraugot tās mantības 250 ha platībā, apstulbis. Zemnieki smej, ka viens otrs mēģinājis pīpēt, bet efekta neesot nekāda.
„Lai kaņepju šķiedras būtu izdevīgi audzēt, investēt ražošanas un pārstrādes iekārtās, kas ir ļoti dārgas, tās jāsēj apmēram 1000 ha platībā, tāpēc šobrīd aicinām zemniekus apvienoties un izmantot šo iespēju. Kaņepes var audzēt jebkurā vietā, tas ir ļoti pateicīgs augs,” stāsta Guntis Strazds.
Īpaši izdevīgs periods ir tagad, jo Eiropas regula paredz, ka līdz 2015. gadam 95% automašīnu jābūt otrreizēji pārstrādājamām, tāpēc sintētiskie materiāli jānomaina pret dabiskiem. „Investīcijas vajadzīgas lielas, krāslavieši tikai šogad iegūs kādu peļņu, bet šobrīd Latvijā ir vistas un olas problēma. Investori it kā ir, bet viņi neceļ pārstādes rūpnīcas, jo nav kaņepju audzētāju, savukārt zemnieki saka, ka neaudzē, jo nav kas pārstrādā,” stāsta Strazds.
