Aicina barot putnus darbadienās
Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko aicina palīdzēt putniem. Tā, piemēram, gulbji un pīles ir jāpiebaro arī darbadienās, ja šie putni ir pieraduši pie barošanas brīvdienās.
Tomēr, pirms ziņot glābējiem par ūdenstilpē it kā iesalušu un mirstošu gulbi, speciālists iesaka pārliecināties vai putns tomēr nav tikai apsēdies atpūsties.
Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko saņem daudz zvanus par it kā iesalušiem putniem. 90% gadījumos izrādās, ka putniem nekas nekait. Arī ziemas laikā notiek gulbju migrācija, skaidro putnu pētnieks. Putns, nolidojis lielu gabalu, apmeties atpūsties aizsaluša dīķa vai ezera vidū. Cilvēki, kas to pamanījuši, satraukti zvana glābējiem.
Ne uz katru šādu izsaukumu dabas muzejam ir iespēja izbraukt, taču Boiko kā gulbju speciālists reizēm dodas glābt „iesalušos” putnus. Gulbji, visai neapmierināti par atpūtas traucēšanu paceļas spārnos un dodas prom, novērojis ornitologs.
Līdzīga pieredze ir Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. VUGD preses pārstāve Inese Veisa atklāj, ka daudzi satrauktie iedzīvotāju zvani par ledū iesalušajiem gulbjiem ir nepamatoti un, brīdī, kad speciālisti telefoniski izskaidro situāciju, zvanītāji kļūst dusmīgi un sola sūdzēties augstākstāvošās institūcijās, ka atbildīgie dienesti nerīkojas.
Citkārt izdodas zvanītājam izskaidrot, ka gulbjiem nekas nekait, tomēr daži putnu aizstāvji ir uzstājīgi. Tad glābēji dodas uz šo izsaukumu. Parasti prasības glābt „mirstošo” gulbi beidzas pēc tam, kad putnu aizstāvji no krasta ir vērojuši glābēju nesekmīgās pūles noķert visai žiperīgos putnus. Tāpēc speciālisti iesaka — pirms izsaucat glābējus, pārliecinieties, vai dzīvniekam patiešām šī palīdzība nepieciešama.
Tomēr mēdz būt gadījumi, kad palīdzība jāsniedz ievainotam putnam. Nereti tie ir makšķernieku upuri. Gan ar ādā vai mēlē ieķērušos makšķerāķi, gan sapinušies makšķerauklās, kuras bīstami iegriezušās putna ādā. Šādiem cilvēku darbības upuriem ir jāpalīdz, pārliecināts Boiko. Tad ievainotos dzīvniekus nogādā pie veterinārārsta, sniedz palīdzību un pāris dienu patur veterinārajā klīnikā. Tas tomēr ir pārāk īss laiks, lai dzīvnieks pilnībā atlabtu — puse no viņiem iet bojā. Lietuvā un Igaunijā šādi dzīvnieki turpinātu atlabšanu īpašās patversmēs savvaļas dzīvniekiem. Diemžēl Latvijā tādas nav un veterinārārstiem biežāk nekā kaimiņvalstu kolēģiem jāizšķiras par cietušā dzīvnieka iemidzināšanu.
„Kur lai es lieku šādu putnu? Savā vannasistabā turēt nevaru. Likums arī aizliedz savvaļas dzīvnieku nodot citai privātpersonai, kurai varbūt būtu labākas iespējas izmitināt dzīvnieku,” skaidro Boiko. No otras puses likums nosaka, ka cilvēkiem jāsniedz palīdzība ievainotiem dzīvniekiem. Izveidojies apburtais loks, atzīst zoologs.
Viņš ir viesojies pie Lietuvas kolēģiem un apskatījis savvaļas dzīvnieku patversmi. Tā ierīkota kādreizējā govju fermā, kurai ielikti jauni logi un tā sadalīta atsevišķās telpās. Valsts algo divus veterinārārstus un daudz vairāk savainotiem savvaļas dzīvniekiem ir iespēja sagaidīt pavasari.
Lietuvā gulbjiem ziemā mēdz aizsalt knābji. Kauņas tuvumā pie termoelektrostacijas neaizsalušajā ezerā gulbjiem ir laba ziemošanas vieta. Tomēr viņu mitrie knābji lielā salā apledo un pat aizsalst. Šie gulbji nespēj vairs ēst. Tāpēc ornitologi dodas putniem palīgā, ķer viņus un atbrīvo putnu spārnus no ledus uzpurņa. Latvijā šāda problēma nav novērota — atzīst Boiko.
Aicina barot gulbjus
Tomēr šajā ziemā putniem ir nepieciešama palīdzība — Boiko aicina tos piebarot. Skaistā laikā nedēļas nogalēs putnus baro daudzi, tomēr arī darbadienās gulbjiem gribas ēst — katru dienu šiem lielajiem putniem nepieciešams pusotrs kilograms barības. Tāpēc, ja esat ieradinājuši putnus pie barošanas, tad tas jāturpina regulāri. Vēl nepatīkamāk ir, ja putnus piešmauc īpaši aukstās nedēļas nogalēs — cilvēkiem prāts uz pastaigām tad nenesas, bet pie barošanas pieradinātajiem putniem maltīte var būt dzīvības vai nāves jautājums.
Lielākā daļa Latvijā ligzdojošo gulbju dodas ziemot uz siltākām zemēm. No apmēram 1000 putniem Latvijā ziemo vien 100. Diemžēl šī ziema ir grūta arī no Latvijas aizceļojušajiem gulbjiem — Dānijā, Vācijā un Polijā šogad ir sniegaināks un aukstāks.
