Zanders: valsts īpašumi un bizness - mazāk zināmie atzarojumi
Daudz dzirdēta atziņa, ka valstij nevajag nodarboties ar uzņēmējdarbību – gan tāpēc, ka šādi var būt konkurences izkropļojumi konkrētajā nozarē, gan...
...tāpēc, ka valsts bieži nav efektīvs saimnieks utt. Tādēļ interesanta lasāmviela ir Ekonomikas ministrijas sagatavotais „Informatīvais ziņojums par valsts kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem un to saglabāšanas lietderību”.
Tātad mums ir Finanšu ministrija un tās pārraudzītā VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Minētā VAS ir sapumpurojusies un, piemēram, ir 100% daļu īpašniece SIA „VNĪ pilis”. Runa ir par daudziem labi zināmajām Mežotnes un Igates pilīm. Cik noprotams, valsts uzskata par pareizāko pilis iznomāt privātajam sektoram un SIA „VNĪ pilis” likvidēt. Iespējams, ka tas ir pareizs risinājums, tomēr, lai kliedētu bažas un aizdomas, valstij vajadzētu sniegt vairāk informācijas par šo ieceri. Ziņojumā lasām, ka „minēto īpašumu atjaunošanā un uzturēšanā VNĪ ir veikusi apjomīgus ieguldījumus”. Droši vien, ka tā ir, bet vai tieši tāpēc šīs summas nebūtu pieminamas un vai nebūtu jauki, ja valsts paskaidrotu, vai kaut kas no šiem ieguldījumiem būs jāsedz potenciālajiem nomniekiem? Lai nevienam nebūtu bažu, ka ir ieguldītas prāvi valsts līdzekļi minēto piļu atjaunošanā, un, kad nu objekti ir savesti kārtībā, tie tiek iznomāti „interesentiem”.
Ja Mežotnes un Igates piļu gadījumā Finanšu ministrija, cik noprotams, vēlas atbrīvoties no šī biznesa, tad VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” gadījumā, ministrija grib saglabāt ietekmi biznesā, kuram ar bankas darbību nav tieša sakara. Tātad mums ir banka, kurai ir 100% daļas SIA „Riska investīciju sabiedrība”. Nu, un šī SIA savukārt pērk daļas citās SIA… Piemēram, 100% no pamatkapitāla SIA „Rīgas Centra namu pārvalde” vai 75% no pamatkapitāla SIA „OU Mežs”. Un šos biznesus nedz ministrija, nedz banka pārdot negrib. Būtu mīļi uzzināt ko vairāk par motivāciju.
Tomēr intereses par uzņēmējdarbību ziņā visdedzīgākā ir Satiksmes ministrija, kas arī pēc pilsoņa Šlesera aiziešanas nevēlas atteikties faktiski ne no viena biznesa. VAS „CSDD” ir ieguldījumi trijās SIA – visi esot saglabājami. Tad mums ir VAS „Latvijas dzelzceļš”. Biju lasījis, ka privātie tranzīta nozares pārstāvji diezgan šķībi skatās uz LDz pilnībā piederošo SIA „LDz Cargo”, kas nodarbojas ar kravas pārvadājumiem. Droši vien arī privātie tranzītnieki nav tie vieglākie „pacienti”, tomēr mazliet dīvaini jau ir, ka tas, kurš, kā saka, tur sliedes un tarifus, vienlaicīgi nodarbojas ar biznesu, kas atkarīgs no šīm sliedēm un tarifiem. Bet lai nu būtu. Tomēr izrādās, ka dzelzceļš ir iepumpurojies vēl ari citās SIA… Piemēram, SIA „STREK”, kas veic kravu iekraušanu, izkraušanu, glabāšanu, noliktavu saimniecību, transporta palīgdarbību. Es, protams, ticu, ka viss ir godīgi, tomēr cilvēki, kā zināms, ir ļauni un nenovīdīgi. Var taču kādam rasties aizdomas, ka ar šādu SIA starpniecību kāds kaut ko „paskalo”? Tā, protams, nevar būt, tomēr vai nebūtu pareizāk, ka LDz mīļā miera labā no šādiem atvasinājumiem atteiktos? Cik noprotams, no ziņojuma – nebūtu pareizāk, visam jāpaliek, kā bijis.
Māris Zanders/Foto:LETA
