Dombrovskis uzdod sākt dienesta pārbaudi par Valsts kancelejas amatpersonu rīcību

Komisijas vadība uzticēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei, kurai līdz 2010.gada 22.martam jāsniedz Ministru prezidentam ziņojums par dienesta pārbaudes rezultātiem, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Mēneša laikā Strīķes vadītajai komisijai jāizvērtē informācija par Valsts kancelejas administrēto Eiropas Sociālā fonda projektu sagatavošanas un iesniegšanas procesu Saeimas Eiropas lietu komisijas 2010.gada 29.janvāra un 8.februāra sēdēm un tajā iesaistīto Valsts kancelejas amatpersonu rīcību.

Otrkārt, komisijai jāvērtē plašsaziņas līdzekļos minētie fakti par Valsts kancelejas direktores Veismanes plāniem vērsties Drošības policijā ar lūgumu izmantot operatīvās darbības pasākumus pret žurnālistu, kurš ir publicējis informāciju par iepriekš minētajiem projektiem.

Šāda amatpersonas rīcība jāvērtē, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 35.panta pirmo daļu, kas nosaka: "Ministru kabineta loceklis, iestādes vadītājs vai cita normatīvajos aktos noteiktā pārvaldes amatpersona var organizēt vai veikt dienesta pārbaudi savā iestādē un zemākās iestādēs, lai noskaidrotu faktus vai izvērtētu attiecīgo pārvaldes amatpersonu rīcību".

Komisijā iekļauta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece nozaru politikas jautājumos Laila Medina, Finanšu ministrijas Stratēģiskās plānošanas un Personālvadības departamenta direktores vietniece Mārīte Krišāne, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše un "Sabiedrības par atklātību - Delna" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Komisijas vadītāja, ja nepieciešams, dalībai komisijā varēs pieaicināt arī citus speciālistus un ekspertus.

Kā ziņots, raidījums "De facto" iepriekš ziņoja, ka Veismane apsvērusi ideju par ziņu aģentūras LETA žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos un e-pastu pārbaudi, iesaistot tajā Drošības policiju. Par šādu plānu raidījumu informēja Saeimas deputāte Vaira Paegle (PS), jo Veismane par šādu rīcību ar viņu konsultējusies.

Savukārt Veismane medijus informēja, ka nevērsīsies Drošības policijā, lai tā pārbaudītu ierobežotas pieejas informācijas nonākšanu mediju rīcībā. Īpaši sasauktā preses konferencē Veismane kategoriski noraidīja izteiktos pārmetumus par vēlmi iesaistīt Drošības policiju, tādējādi izsekojot žurnālistes darbu. Izveidojušos situāciju viņa salīdzināja ar "lielu brēku, mazu vilnu".

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Veismane 1993.gadā iecelta par Valsts administrācijas skolas direktori. Savukārt 2000.gadā Veismani ar Ministru kabineta rīkojumu iecēla par Valsts kancelejas direktori. 2006.gadā viņas pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

LETA