Baznīcas aizstāvji meklē palīdzību pie Rīgas mēra Ušakova
Pirms vairākiem gadiem Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca (LELB) pieteica savas tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuru kapitāli atjaunojusi un daudzus gadus uzturējusi Rīgas pašvaldība.
Kādu laiku likumprojekts par baznīcas atdošanu bija iegūlis Saeimā bez virzības, taču tagad, pirmsvēlēšanu gaisotnē šī lieta atkal celta dienasgaismā. Pēterbaznīca ir visai iekārojams objekts.
Juridiskais cīniņš
Pērnruden Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma lūgt Ministru kabinetu vērsties tiesā, lai tā konstatētu, ka baznīca ir bezīpašnieka manta, kura atbilstoši „Civillikumam” nonāktu valsts īpašumā. Tad, saskaņā ar tiesas lēmumu Saeima varētu lemt, vai baznīcas ēka bez atlīdzības nododama Rīgas pašvaldībai vai bez atlīdzības vai pret atlīdzību atdodama LELB.
Tagad, balstoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu, Ministru kabinets informējis Saeimu, ka īpašumtiesības uz baznīcas ēku un 2788 kvadrātmetriem zemes Rīgā, Skārņu ielā 19 ir jānostiprina Latvijas Evanģēliski luteriskajai baznīcai.
Vecā dome gribēja paturēt
Kā zināms, Pēterbaznīcai ir nozīmīga vieta Rīgas dzīvē – tā ir iecienīts apskaties objekts, tur bieži notiek izstādes, tiek rīkoti bezmaksas koncerti. Starp citu, Pēterbaznīcā darbojas arī luterāņu draudze.
Rīgas domes vairākums 2008. gada septembrī nobalsoja pret baznīcas nodošanu LELB īpašumā. (Tas gan bija iepriekšējais sasaukums.) Pret baznīcas atdošanu iestājas arī daudzi rīdzinieki – visdažādāko jomu pārstāvji, tajā skaitā inteliģence. Savulaik tika vākti paraksti pret baznīcas atdošanu.
Vēršas pie Ušakova
Šodien Rīgas domē iesniegta Atklātā vēstule, kuru parakstījuši 148 cilvēki, bet parakstu vākšana vēl turpinās, sacīja Pēterbaznīcas direktore Marianna Ozoliņa.
Vēstules autori uzsver, ka par iespēju visiem apmeklēt šo unikālo celtni ir jāpateicas Rīgas pilsētai. Tā ir atjaunojusi Pētera baznīcu no drupām, apgādājusi un iekārtojusi kā arhitektūras pieminekli – kultūras, izglītības un zinātnes, tūrisma un vēlāk arī reliģijas pasākumiem. „Šodien Pētera baznīcas atslēgas vārds ir SADARBĪBA. Sadarbība ar radošām savienībam, skolām u.c. organizācijām Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas Savienības pilsētās,” uzsver vēstules autori.
Gandrīz pusmiljons pilsētas makā
Pēc restaurācijas pabeigšanas (kopš 1973. gada) Sv.Pētera baznīca kā kultūras un tūrisma centrs darbojas vēstures, arhitektūras, mākslas, izglītības, tūrisma u.c. jomās un tās darbība balstās uz pašfinansējuma principa, t.i., netērējot no pilsētas „maciņa” ne santīma, bet ienesot pilsētas budžetā papildu ieņēmumus. Tādējādi Sv.Pētera baznīca pēdējo četru gadu laikā pilsētas budžetu papildinājusi par 430 687 latiem. Tas ir iespaidīgs papildinājums gan sociālajā, gan citās jomās, kurām krīzes apstākļos ir nepieciešams finansējums, uzsver atklātās vēstules autori.
No 1991. līdz 2010. gadam Sv.Pētera baznīcā regulāri tiek veikti restaurācijas darbi. Šajā laika posmā interjera atjaunošanā un telpu labiekārtošanā ieguldīti 659 066,17 lati.
Lielās celtnes atjaunošanā ieguldīti vairāki miljoni naudas līdzekļu, tie tika ieguldīti ne tikai arhitektūras veidola atjaunošanā, bet arī celtnes pielāgošanā jaunām funkcijām. Par to liecina ne tikai lifts, kāpnes, palīgtelpas, bet arī tajā iekārtotais kultūras centrs.
Vēstules autori uzsver, ka LELB tiesības uz Pētera baznīcas ēku pirms tās nopostīšanas 1941.gadā ir neskaidras un balstās tikai uz pieņēmumiem. Juridiska dokumenta par ēkas piederību nav, un apstrīdēt Rīgas pilsētas tiesības uz Pētera baznīcu nevar. Rodas jautājums, kādēļ pastāvošo kārtību vajadzētu mainīt?
Vēl jāatceras, ka remonta un restaurācijas darbi Pētera baznīcā nav pilnīgi pabeigti un tie jāturpina, gatavojoties realizēt 2014. gada projektu „RĪGA – ES KULTŪRAS GALVASPILSĒTA”.
Šlesers – par atdošanu
Rīgas vicemērs Ainars Šlesers (LPP/LC) publiski izteicies, ka Latvijas Pareizticīgo baznīcai būtu jāatdod koncertzāle „Ave Sol”. (Reiz jau šāds mēģinājums bija, notika pat tiesāšanās, bet Augstākās tiesas Senāts atstāja spēka spriedumu, ar kuru noraidīta Latvijas Pareizticīgās baznīcas prasība uz Pētera un Pāvila baznīcas ēku jeb koncertzāli „Ave Sol”.) Tādu pat viedokli paudis Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) partijas biedrs, Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Savukārt Šlesers aicina arī atjaunot „vēsturisko taisnīgumu” saistībā ar Svētā Pētera baznīcu.
