Kapos - tikai ar katafalku

Tautā iecienīto aktrisi Viju Artmani, kuru no Rīgas motormuzeja aizlienētā kravas mašīnā „GAZ 53” pēdējā  gaitā veda no Pareizticīgo katedrāles līdz pat kapa vietai Pokrova kapos. Tā vairs nedrīkstēs saskaņā ar Rīgas domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem. Vismaz pa kapu teritoriju ne. Šim nolūkam derēšot vien katafalki. Juriste Ingrīda Igaune Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputātiem skaidroja, ka līdz šim mirušo pārvadāšana noteikumos neesot reglamentēta. Tagad noslēgta starptautiska vienošanās par līķu pārvadāšanu, kurā paredzēts, ka to nedrīkst darīt nepiemērotos transportlīdzekļos.

Savai kārtībai jābūt, atzīst apbedītāji. Ir pieredzēts, ka uz morgu pēc mirušā ierodas ar smalkmaizītēm un konditorejas logo aplīmēts busiņš, izkrāmē bulciņu kastes un lūdz pāris stundas tās pieskatīt. Pēc bērēm smalkmaizīšu transportēšana turpinās. Tomēr, ņemot vērā, ka dižķibeles laikā daudzām ģimenēm ir spiedīgi materiālie apstākļi, ietaupīt, vedot nelaiķi ar kaut ko nedaudz piemērotāku, nekā bulkuvāģi vairs nevarēs.

Katafalki nav lētas mašīnas un vienīgais veids, kā tās atpelnīt, ir vadāt mirušos. Tāpēc šis pakalpojums nevar būt lēts. Jaunie noteikumi neaizliedz zārku nest ar rokām, taču Rīgas kapi ir lieli un no kapličas līdz kapam mēdz būt tāls ceļš.

„Ja vien šie jaunie noteikumi nenozīmē monopolizēt vienas, Domei pietuvinātas firmas rokās mirušo transportēšanu kapos, tad būtu labi,” prāto ar apbedīšanas biznesu saistīti cilvēki.

Bažas raisa arī izmaiņas formulējumā par kapu racējiem. Ja līdz šim kapu rakšana bija uzticēta vienai, konkursa kārtībā izraudzītai firmai, tad saskaņā ar jaunajiem noteikumiem izvēle būs krietni necaurspīdīgāka. Kapus varēs rakt  Mājokļu un vides departamenta iekšējā normatīvajā aktā noteiktajā kārtībā izraudzīts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs. Līdz šim konkursā bija uzvarējusi apbedīšanas firma „In Memoriam”. Citas apbedītāju firmas pārstāvji atzīst, ka sadarbība bijusi korekta. Kā būs turpmāk — rādīs laiks.  

„In Memoriam” strādājuši pieredzējuši sertificēti kaprači. „Rīgas kapi ir sarežģīti — jāzina kur un kā rakt, lai bedres malas neiegrūst, lai tā nav par šauru un neskar blakus apbedījumu. Mūsu kaprači bija ļoti zinoši,” skaidro „In Memoriam” direktore Aina Andersone. Rīgas domes nule grozītajos saistošajos noteikumos nav ne vārda par to, ka kapračiem jābūt sertificētiem.

„Kuram katram atļaut rakt kapus arī nav pareizi. Cits iedomāsies braukt ar ekskavatoru, cits vēl kaut ko ne tā izdarīs,” prāto apbedītājs ar ilgu stāžu. Viņš atceras gadījumu Ziepniekkalna kapos, kad kāds pensionārs atteicās izmantot piedāvātos kapraču pakalpojumus un savai sievai kapa bedri pa nakti izraka pats. Bēru rītā šo bedri aizraka, večuks dabūja samaksāt gan pilnu cenu par kapračiem, kas no jauna to izraka, gan vēl administratīvo sodu par neatļautu kapu bedres rakšanu.

„Es ceru, ka jaunie noteikumi ļaus kapus rakt vairākām firmām, katrai savos kapos ,” optimistiski jaunās izmaiņas vērtē opozīcijas deputāts Valdis Gavars. Viņš ir gandarīts, ka dome ņēmusi vērā viņa ieteikumus un pagarinājusi termiņu, kurā slēdzami kapavietu uzturēšanas līgumi. Pašlaik šis termiņš ir viens gads, bet līgumi noslēgti tikai ar 10% no aptuveni 300 000 kapavietu uzturētāju. Šo termiņu plānots noteikt līdz pieciem gadiem.

Vēl noteikumu grozījumos Kapsētu pārvaldei uzlikts papildu pienākums sakopt pieminekļus ar kultūrvēsturisku nozīmi. Noteikts naudas sods fiziskām personām par kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu, demontāžu, izvešanu, rekonstrukciju bez kapsētas pārziņa rakstiskas atļaujas.

Grozījumi saistošajos noteikumos „Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi” pēc domes lēmuma pieņemšanas būs jāizvērtē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Anda Leiškalne/Foto no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva.