Pērn melnajā sarakstā iekļauts teju tūkstotis cilvēku
Pērn Latvijai nevēlamo personu jeb tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļauts teju tūkstotis cilvēku.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks Vilnis Jēkabsons, kura vadītā iestāde uztur un aktualizē sarakstu ar personām, kurām dažādu apsvērumu dēļ ir liegta iebraukšana vai nu Latvijā, vai visā Šengenas zonā, intervijā aģentūrai BNS pastāstīja, ka gadā vidēji šajā sarakstā iekļauj 600 līdz 1000 personu.
Pērn liegums ieceļot valstī noteikts 932 personām, no kurām 410 cilvēkiem šis aizliegums attiecas ne tikai uz ieceļošanu Latvijā, bet uz visu Šengenas zonu.
Atsevišķos gadījumos personām ir tiesības arī lūgt mainīt atbildīgās iestādes lēmumu un noņemt liegumu, taču pērn tikai sešām personām šie ieceļošanas aizliegumi atcelti.
Sarakstā tiek iekļauti ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanas nosacījumus Latvijā.
Reģistrā iekļauj arī informāciju par tā saucamajiem Latvijai nevēlamajiem ieceļotājiem - cilvēkiem, kas rada valstij draudus un, nokļūstot Latvijā, var apdraudēt sabiedrisko kārtību, piemēram, teroristi. Šīs kategorijas cilvēki nevēlamo personu sarakstā tiek iekļauti uz nenoteiktu laiku, un par tiem lēmumus pieņem drošības iestādes.
Ja kāda persona vēlas ierasties Šengenas zonā, bet ir iekļauta Latvijai nevēlamo personu sarakstā, persona var saņemt Šengenas vīzu, ja citas valstis nesaskata iemeslus, kāpēc tā nevarētu ierasties un uzturēties citā ES valstī. Tikai šādā vīzā tiks norādīts, ka persona nevar doties uz Latviju. Līdz ar to šo aizliegumu nevar tik viegli apiet, pastāstīja Jēkabsons.
"Pat ja Latvijā nevēlamo personu sarakstā iekļautam cilvēkam vīzu piešķir, piemēram, Francija, viņš vienalga nevar ierasties Latvijā. Ja viņš tomēr ierodas Latvijā, Latvijas tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības viņu izraidīt," norādīja PMLP priekšnieks.
BNS
