Kādas grāmatas visvairāk zog bibliotēkās?
Zagļi publiskajās bibliotēkās visvairāk iecienījuši čiept nopietno un praktisko literatūru – grāmatas par jurisprudenci, ekonomiku, medicīnu, būvniecību. Tā ir zagļu iecienītā lasāmviela gan Rīgā, gan novados.
Pirms gada Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vadītāja Ilga Erba sāka celt trauksmi, ka „parādījušies grāmatu zagšanas gadījumi, un tāpēc vajadzētu bibliotēkas aprīkot gan ar elektroniskajiem vārtiem, gan videonovērošanas sistēmu.”
Ne jau bestselleri...
Grāmatas lasītāji sākuši zagt ne jau tādēļ, lai būtu iespēja brīvā laikā pavaļoties ar kāda bestsellera lasīšanu. Cilvēki grāmatas zog, ekonomiskās situācijas spiesti. Viņiem nav pa kabatai iegādāties sev noderīgu grāmatu, un tāpēc to cenšas nočiept publiskās bibliotēkas plauktos.
Bibliotēku plauktos grāmatu trūkumu nevar uzreiz pamanīt. To var konstatēt tikai tad, kad kāds pieprasa kādu konkrētu grāmatu, bet tā vairs nav atrodama bibliotēkas krājumā, kā arī pēc grāmatu inventarizācijas.
Nule šāda inventarizācija ir veikta Kuldīgas galvenajā bibliotēkā, un tās vadītāja Laima Ostele pēc inventarizācijas bija šokēta – nozagts bija pārāk daudz grāmatu! Kuldīgas laikrakstam „Kurzemnieks” viņa atzina, ka visiekārotākie bijuši izdevumi par alternatīvās ārstniecības metodēm, dziedniecību, būvniecību, bērnu kopšanu. Nozagtas arī 17 pavārgrāmatas.
RCB Torņakalna filiālbibliotēkās galvenā bibliotekāre Natālija Klauža kasjauns.lv pastāstīja, kādas ir zagļu iecienītākās grāmatas Pārdaugavā:
„Pirmām kārtām tā ir mācību literatūra, un nevis vispārizglītojošās skolas, bet gan augstskolas līmeņa. Topā ir juridiskā un pedagoģiskā literatūra.
Otrām kārtām – visnotaļ dārgā literatūra, kas veltīta menedžmentam, mārketingam, loģistikai.
Trešām kārtām – medicīniskā literatūra, un ne jau klasiskajā, bet netradicionālajā izpratnē. Grāmatas, kā cilvēkiem tikt galā ar sevi, piemēram, pēc tibetiešu mācības metodēm.
Ceturtām kārtām – garīgā, psiholoģiskā literatūra, kas ir arī cieši saistīta ar netradicionālās medicīnas tematiku.”
Kā „Sprīdītis” aizgāja no bibliotēkas...
Klauža stāsta, ka cilvēki, kuri nāk zagt grāmatas uz bibliotēku, to dara mērķtiecīgi un ir jau tam sagatavojušies. Tā kā viņus pieķert grēka darbos ir gandrīz neiespējami.
Bibliotekārēm galvenokārt ir izdevies aiz rokas noķert kādu bērnu, kurš no bibliotēkas centies izstiept kādu bērnu grāmatu. Tā, piemēram, Torņakalna bibliotekāres ir bijušas ciemos pie kādas meitenes mājās, kuras grāmatplauktā viņas atrada visas bērnu literatūras „Sprīdītis” sērijas grāmatas no bibliotēkas krājuma.
Ir arī „sīkāki” noziegumi. Piemēram, žurnālu zagšana vai apskādēšana. Taupīti netiek ne nopietni, ne izklaides izdevumi. Piemēram, žurnālu „Latvijas Ekonomists” studenti ir iecienījuši, jo tajā tiek publicēti visi jaunākie likumdošanas akti, pirms tie tiek izdoti atsevišķās brošūrās vai grāmatās. Savukārt no žurnāla „Klubs” tiek izplēstas lapas ar kailu meiteņu fotogrāfijām. Tā kā zagļu intereses ir tikpat daudzveidīgas, cik mūsu sabiedrība.
Reizēm bibliotekāres saskaras ar „godīgiem zagļiem”, kuri it kā trolejbusā nozagtas vai suņa sapluinītas grāmatas vietā atnes kādu citu izdevumu. „Tomēr skaidri ir noprotams tas, ka cilvēkam šo grāmatu vienkārši vajadzēja, un viņš ir izdomājis iemeslu, kā „legāli” to neatdot,” saka Klauža.
Viena no pasaulē bibliotēkās zagļu iekārotākajiem izdevumiem ir Ginesa rekordu grāmata. Jautāta, kāds ir šīs grāmatas liktenis Torņakalna bibliotēkā, Klauža teic, ka tas ir pietiekami liels izdevums, lai to nevarētu viegli izdabūt slepus pa durvīm. „Mums tā plauktos stāv. Varbūt arī kāds bērns to ir centies nozagt, bet tas nav izdevies.”
Elmārs Barkāns / Foto: LETA
