Pie Brīvības pieminekļa 16.martā pulcēties vēlas arī Antifašistiskā komiteja
Rīgas pašvaldība saņēmusi arī Latvijas Antifašistiskās komitejas iesniegumu par vēlmi 16.martā, leģionāru atceres dienā, protestēt pie Brīvības pieminekļa, aģentūru BNS informēja pilsētas izpilddirektora pārstāvis Uģis Vidauskis.
Līdz ar to pašlaik 16.martā plānoti trīs publiski pasākumi - līdz šim pieteikti "Daugavas vanagu Latvijā" gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim un sapulce pie tā, kā arī Jurija Kotova protesta akcija pie Brīvības pieminekļa pret valdošās koalīcijas darbu un pieprasījumu demisionēt Saeimai un valdībai.
Tuvojoties 16.martam, pilsētas izpilddirektors likumā noteiktajā kārtībā saņems Drošības policijas atzinumu par 16.marta pasākumiem un iespējamiem apdraudējumiem saistībā ar tiem. Saskaņā ar Drošības policijas pausto speciāli sasauktā komisija ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms šī datuma izlems par plāniem atļaut vai aizliegt 16.martā pieteiktās akcijas.
Pirmdien ir pēdējā diena, kad var iesniegt pieteikumus pasākumiem 16.martā - saskaņā ar likumu tas veicams desmit darbdienas pirms konkrētā datuma.
Rīgas pašvaldība iepriekš lūdza Kotovu 16.martā pieteikto akciju rīkot citā laikā vai citā vietā, jo tā sakrīt ar "Daugavas vanagu Latvijā" pieteikto gājienu no Doma laukuma un sapulci pie Brīvības pieminekļa. Lai arī Kotovs bija lūgts par akcijas plānu izmaiņām informēt līdz 1.martam, šādu informāciju pašvaldība gan nav saņēmusi, sacīja Vidauskis.
Raidījums "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") vērsies pie Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika, lūdzot atrast kādu iemeslu aizliegt 16.marta publiskos pasākumus pie Brīvības pieminekļa.
16.martā organizācija "Daugavas vanagi" plāno piedalīties dievkalpojumā un domē pieteikuši gājienu uz Brīvības pieminekli, bet tur viņus plāno sagaidīt protestētāji - antifašista Genādija Kotova biedri. Pagaidām pašvaldībai neesot argumentu abu pasākumu aizliegšanai, tādēļ to meklējumos Ušakovs devies uz DP, vēstīja raidījums.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Jaunais laiks") uzskata, ka šādi mērs izdarījis spiedienu uz drošības iestādēm. Savukārt Ušakovs vien norādījis, ka DP apmeklējuma iemesls bijis saprast, vai pastāv kādi drošības apdraudējumi.
Jau vēstīts, ka "Daugavas vanagi Latvijā" savu ikgadējo gājienu un sapulci pie Brīvības pieminekļa pērn pieteica jau trīs gadus uz priekšu. Organizācija no plkst.11 līdz 14 vēlas rīkot gājienu un sapulci, kurā varētu piedalīties aptuveni 300 cilvēku. Pēc tam organizācijas pārstāvji ar leģionāriem dosies uz piemiņas vietu Lestenē.
Līdzīgi kā pērn, kopā ar "Daugavas vanagiem" šajā gājienā plāno doties arī vairāki partijas "Visu Latvijai", biedrības "Klubs 415", Latvijas Nacionālās karavīru biedrības un citu nacionālistisku organizāciju pārstāvji. Šo organizāciju pērn noslēgtā vienošanās ar "Daugavas vanagiem" paredz, ka nekādas atsevišķas aktivitātes tās šajā dienā nerīkos, iepriekš aģentūrai BNS sacīja "Daugavas vanagu" pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš.
Savukārt kādreizējais Rīgas domes deputāts Genādijs Kotovs (PCTVL), kurš ik gadu 16.martā organizēja publiskas sapulces un gājienus, aģentūrai BNS gan atzina, ka šogad vairs nekādus pasākumus 16.martā neplāno rīkot. Šādu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka ir pametis aktīvo politiku un vēlas darboties citās jomās.
Arī biedrības "Rodina" aktīvists Eduards Gončarovs teica, ka pašlaik nekādas akcijas 16.martā nav plānotas, taču, visticamāk, tādas tiks rīkotas. Par to vēl tikšot lemts.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs iepriekš intervijā aģentūrai BNS pauda cerību, ka Rīgas dome šogad liegs 16.martā notiekošos leģionāru atceres pasākumus.
"Jau pagājušajā gadā teicu, ka bijušo SS leģionāru heroizācija mūsdienīgas un demokrātiskas Eiropas valsts galvaspilsētas centrā ir nepieļaujama. To pašu es varu atkārtot tagad," viņš sacīja un piebilda, ka pērn Rīgas domes noteiktie aizliegumi šo pasākumu rīkošanai atbilduši šādai izpratnei.
Leģionāru rīkotie publiskie pasākumi 16.martā, īpaši gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, ik gadu rada milzu ažiotāžu gan Latvijā, gan pasaulē. Lai gan viņi izmisīgi cenšas izskaidrot, ka nav bijušie "Waffen SS" vīri, ārpus Latvijas viņus parasti dēvē par bijušajiem esesiešiem.
BNS
