Kāda nu kuram tā krīze…
Ir, protams, interesanti uzzināt – ar noslēpumainā Neo starpniecību – cik lielas algas dažādos valsts un pašvaldību „kantoros”, tomēr neba tikai atsevišķās naudīgās iestādēs priekšniecība cenšas dižķibeli pārziemot sev maksimāli nesāpīgi. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ar solidaritāti ir problēmas sistēmā kopumā – ja ierindas mežsargiem Valsts mežu dienestā algas esot samazinātas par 20 – 30%, tad virsmežziņiem tikai par 10%; ja uzraugiem cietumos samazinājums par 30% (no 330 Ls uz mazliet virs 200 Ls mēnesī), tad cietumu priekšniecībai samazinājums esot ap 10% (730 uz 680 latiem). Līdzīga informācija plūst arī no citām iestādēm. Respektīvi, var, protams, niknoties par dažu indivīdu lielajām algām, tomēr pašus sabiedriskajā sektorā strādājošos, iespējams, vairāk aizvaino šis solidaritātes trūkums, pat ja priekšniecības algas ir nevis tūkstoši, bet simti latu.
Valsts trenkā uzņēmējus
Ekonomikas ministrija un valdība kopumā ar apbrīnojamu neatlaidību dažādos „papīros” kā savu mērķi norāda birokrātisko šķēršļu samazināšanu uzņēmējiem. To skaitā - novērst situācijas, kad cilvēki tiek vienas iestādes uzdevumā trenkāti, lai iegūtu kaut kādas izziņas no citas iestādes, lai gan pirmā iestāde gluži labi varētu vajadzīgo informāciju pati iegūt. Manuprāt, šajā ziņā izcils piemērs ir Valsts Ieņēmumu dienests (VID). Šā gada 3.februārī VID Iepirkumu komisija apstiprina atklāto konkursu par robežkontroles punkta „Grebņeva” rekonstrukcijas būvuzraudzību. Un – punkts 3.2.3.1. paredz, ka pretendentam jāiesniedz VID izziņa (oriģināls vai apliecināta kopija) par pretendenta nodokļu nomaksu Latvijā uz izziņas izsniegšanas brīdi. Respektīvi, pasūtītājs prasa izziņu pats no sevis…. Ko tur vēl piebilst.
Ak, šie IT sfēras miljoni…
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izskatīšanai 2.martā Ministru kabinetā ir iesniedza rīkojuma projektu „Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu”, saskaņā ar kuru 100% par Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda līdzekļiem ir plānots realizēt iepriekš apstiprinātus vai patlaban ieplānotus projektus 100 milj. LVL apmērā valsts informāciju sistēmu un e-pakalpojumu jomā.
Kā jau varat iedomāties, kaislības ap šādām summām uzbango pamatīgas un grūti nespeciālistam pateikt, cik dažādi iebildumi un „kompromati” ir objektīvi un cik savu pīrāga daļu nedabūjušo PR. Tādēļ atturēšos no apmēram 65 projektu vērtējuma – vienīgi nav īsti skaidrs, kādēļ tematiski līdzīgi projekti netiek apvienoti zem „viena jumta” (piemēram, puslīdz neatkarīgi IT cilvēki groza galvas, kāpēc kartogrāfijas nozarei atvēlēta nauda jāsaskalda 5 – 7 projektos). Šie eksperti arī pauž bažas, ka projektos neredz to tālākas uzturēšanas izdevumu aprēķinus, kas atgādinot situāciju ar skolām un slimnīcām – vispirms iepērk modernu tehniku, pēc tam slēdz. Lai kā arī būtu šie projekti priekšvēlēšanu gaisotnē varētu būt izcils iemesls dažādiem lieliem un maziem skandāliņiem.
Māris Zanders/Foto:LETA
