Deputāti rīko sēdi musulmaņu lopkautuvē
Sabiedrība
2010. gada 10. marts, 13:04

Deputāti rīko sēdi musulmaņu lopkautuvē

Jauns.lv

Otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti devās izbraukuma sēdē uz SIA "Viesuļi", kur iepazinās ar to, kā kauj liellopus bez apdullināšanas.

"Pagājušajā rudenī veiktie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā saistībā ar pieļaujamajām lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodēm gaļas ieguvei ir raisījuši diametrāli pretējus viedokļus gan iedzīvotāju, gan deputātu vidū. Viesojoties saimniecībā, kas izmanto šādu metodi, lai krīzes apstākļos glābtos no bankrota, iesaistītajām pusēm ir iespēja vienreiz redzēt, nevis tikai 100 reizes dzirdēt," skaidro komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Šī saimniecība Jēkabpils pusē ir redzamākais piemērs, taču jāatceras, ka tā ir iespēja veiksmīgi darboties daudziem lauksaimniekiem.

Aicināja arī pretiniekus

Uz komisijas izbraukuma sēdi tika aicināti piedalīties arī deputāti, kuri rosina atteikties no pēckaušanas apdullināšanas metodes. 13 deputāti no dažādām Saeimā pārstāvētām partijām vēlas aizliegt pirms pieciem mēnešiem Saeimā steidzamības kārtā atļauto lopu kaušanu pēc islāma tradīcijām, tā saukto košera metodi, kad lopam notecina asinis, to neapdullinot.

Grozījumus likumā vēlas Zaļo un zemnieku savienības deputāti Ingmārs Līdaka, Guntis Eniņš un Pēteris Hanka, LPP/LC deputātes Inese Šlesere un Inta Feldmane, "Pilsoniskās savienības" deputāti Janīna Kursīte un Kārlis Šadurskis, "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti Dzintars Rasnačs un Juris Dobelis, "Saskaņas centra" deputāti Jānis Tutins un Aleksejs Vidavskis, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts Jakovs Pliners un "Jaunā laika" deputāte Liene Liepiņa.

Jākauj ātri un profesionāli

Lauksaimniecības dzīvnieki ir jākauj ātri un profesionāli, uzsvēra veterinārmedicīnas doktors, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta "Sigra" direktors Aleksandrs Jemeļjanovs.

Uzņēmumā "Viesuļi" kā pilotprojekts tiek attīstīta tehnoloģija, kas ļauj nodrošināt gaļas ražošanu, kaujot lopus bez iepriekšējas apdullināšanas. Jemeļjanovs uzsvēra, ka daudz svarīgāk ir, lai sabiedrība nepieļauj kompromisus dzīvnieku labturības jautājumos to dzīves laikā.

"Ir svarīgi, kā dzīvnieks tiek turēts laikā līdz kaušanai un kādā stāvoklī to nogādā kautuvē. Un te ir daudz lietu, kuras pilnveidot ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Runājot par kaušanu, ir svarīgi, lai tā notiktu ātri un dzīvnieks neciestu sāpes. Un tas visvairāk ir atkarīgs no kāvēja profesionalitātes, ne tik daudz metodes," saka Jemeļjanovs.

Viņš skaidroja, ka pasaulē tiek izdalītas divas visplašāk sastopamās metodes - ar pirmskaušanas apdullināšanu, izmantojot elektrošoku, veseri vai triecienpistoli, ko savulaik kautuvēs ieviesa kāvēju drošībai, un bez apdullināšanas. Abas metodes veterinārmedicīnas zinātnē ir plaši pētītas un to ietekme uz dzīvnieku mērīta.

"Būdams lauksaimniecības zinātņu doktors, veterinārmedicīnas doktors un trīs zinātņu akadēmiju akadēmiķis, priekšroku dodu lopu kaušanai bez apdullināšanas, ātri un dziļi pārgriežot kaklu, jo šādā veidā iegūta gaļa ir kvalitatīvāka un dzīvniekam kaušanas brīdī ir mazāks stress, turklāt "Halal" gaļu var lietot ikviens," sacīja "Sigra" direktors.

30. gados kāva bez apdullināšanas

Lopu kaušanai bez iepriekšējas apdullināšanas Latvijā ir senas tradīcijas ne tikai lauku sētās, bet arī ražošanā. Slavenais bekons, kuru Latvija pirms Otrā pasaules kara eksportēja uz Lielbritāniju, tika ražots, kaujot lopus bez iepriekšējas apdullināšanas.

"Tagad, kad emocijas ir norimušas, ir būtiski saprast, kas pērnā gada rudenī bija sabiedrības uzmanības centrā - kaušanas metode "bez iepriekšējas apdullināšanas" vai formulējums "saskaņā ar islāma tradīcijām", kas Latvijas likumdošanā iekļauts atbilstoši ES likumdošanai. Kaušanas metode kristiešiem, tostarp latviešiem, musulmaņiem un citu reliģiju piederīgajiem ir viena un tā pati. Taču saskaņā ar tradīcijām islāmā kaušanu drīkst veikt tikai musulmanis, lopam kaušanas brīdī ir jābūt ļoti mierīgam, tas nedrīkst redzēt nazi un asinis, un pirms kaušanas par to tiek aizlūgts. Šajās tradīcijās es nesaskatu neko nežēlīgu, kas palielinātu lopa ciešanas," stāsta Latvijas Gaļas ražošanas un gaļas pārstrādes asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis.

Gaļa, kaujot lopus bez iepriekšējas apdullināšanas un saskaņā ar islāma tradīcijām, tiek ražota gan abās pārējās Baltijas valstīs, gan Polijā un citviet ES. Tirdzniecībā šī gaļa un gaļas izstrādājumi tiek marķēti ar preču zīmi "Halal", kas nozīmē "atļauts". Musulmaņi, kā arī ebreji uzturā patērē tikai tādu pārtiku, kas pagatavota saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām, tostarp ar preču zīmi "Halal".

SIA "A17" saimnieks Andris Pauls-Pāvuls teica, ka, veicot grozījumus likumdošanā, Latvijas aitkopjiem ir radīta iespēja realizēt aitas gaļu legālajā tirgū. Līdz tam mazajās saimniecībās aitas uzpirka uzbeki, tadžiki, pakistānieši, kuri uz vietas dzīvniekus nokāva, nodrošinot savas ģimenes ar pareizi iegūtu gaļu.

"Šī ir lieliska iespēja nodrošināt latviešu zemniekus ar darbu un iztikšanu, tādēļ aicinu deputātus, pieņemot lēmumus, būt racionāliem un neiznīcināt Latvijas lauksaimniecību," sacīja Pauls-Pāvuls.

LETA/foto:LETA