Policija rīt strādās pastiprinātā režīmā

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) aicina cilvēkus rīt, 16.martā, nepakļauties dažādām iespējamām provokācijām. "Mēs ceram uz labāko, bet, protams, gatavojamies ļaunākajam scenārijam," atzīst Mūrniece.

Īpašu uzmanību policija rīt pievērsīs vietām, kur vienlaikus varētu pulcēties aktīvo organizāciju pārstāvji, piemēram, pie Brīvības pieminekļa un Doma laukumā. IeM norāda, ka policija un citi atbildīgie dienesti esot nopietni gatavojušies 16.martam, un arī šajā dienā drošība valstī tikšot nodrošināta.

Mūrniece uzskata, ka "lielākais drauds ir pašu cilvēku un dažādu organizāciju rīkotās provokācijas, līdz ar to aicinu katru individuāli apzināt riskus, kādi var rasties, ļaujoties šādām provokācijām." Ministre atgādina, ka 16.marts "nav tā diena, lai apmierinātu savu ziņkāri un dotos uz vietām, kur, iespējams, pulcēsies dažādu viedokļu pārstāvētas grupas, tikai intereses pēc."

Vienlaikus Mūrniece izsaka nožēlu, ka Leģionāru atceres diena ir ieguvusi politizētu noskaņu, līdz ar to viņa cer, ka atšķirīgo viedokļu paušana iztiks bez sadursmēm.

Kā ziņots, Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā šodien plkst.13 plānots izvērtēt Rīgas domes aizliegumu rīkot visus 16.martā pieteiktos pasākumus.

Kā aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova, 10.martā tiesā saņemts biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" pieteikums, kurā lūgs atcelt Rīgas pašvaldības 5.marta aizliegumu rīkot galvaspilsētā 16.marta pasākumus. Kā ziņots, "Daugavas Vanagi Latvijā" šajā datumā bija bija iecerējuši rīkot gājienu cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim.

Tāpat pašvaldības 5.marta aizliegumu 10.martā apstrīdējusi "Latvijas Antifašistiskā komiteja", kura 16.martā no plkst.11.30 līdz 14 bija iecerējusi rīkot "antinacistisku sapulci" Brīvības un Aspazijas bulvāra stūrī, pie "Laimas" pulksteņa.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Novikova, tiesa 11.martā nolēmusi abus pieteikumus pieņemt un apvienot tos vienā lietā, kura tiks izskatīta šodien.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu rīkošanai iesniegto pieteikumu izskatīšanas komisija šā gada 5.martā, līdzīgi kā pagājušajā gadā, nolēma aizliegt visus 16.martā pieteiktos pasākumus pilsētā. Komisija uzklausīja pieteicējus un lēmumu pieņēma, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros esot norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā, skaidroja pašvaldība.

Vēlāk iekšlietu ministre Mūrniece, vērtējot šo aizliegumu, gan apšaubīja pašvaldības lēmuma pamatotību. Ministre uzsvēra, ka Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajos atzinumos neesot bijuši ieteikumi aizliegt pasākumus. Tāpat drošību iestāžu ziņojumos neesot bijis norādīts uz iespējamiem plaša mēroga incidentiem, kas nopietni varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Virse.

Cita starpā šā gada 10.martā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atcēla Administratīvās rajona tiesas 2009.gada spriedumu, ar kuru tā bija atstājusi spēkā Rīgas pašvaldības aizliegumu biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkot vairākus pasākumus pagājušā gada 16.martā. Senāts nolēma nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Pēc tam "Daugavas Vanagu Latvijā" pārstāvis un Rīgas domes deputāts Jānis Atis Krūmiņš (PS) aģentūrai LETA norādīja, ka, pamatojoties uz šo Senāta nolēmumu, viņš plāno pārsūdzēt pašvaldības aizliegumu rīkot 16.marta pasākumus šogad. Tādā gadījumā Rīgas domes aizliegumu rīkot 16.marta pasākumus pārsūdzēt bija gatava arī "Latvijas Antifašistiskā komiteja".

LETA