Arestē Ēķa īpašumtiesības LNT un TV5
Tiesa tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros šodien pēc prokurora lūguma uzlikusi arestu Andreja Ēķa īpašumtiesībām telekompānijās LNT un TV5.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā mediju magnāta Ruperta Mērdoka kontroletā "News Corporation" pārdeva LNT un TV5 kompānijai NNM, kuras padomes priekšsēdētājs ir LNT dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ēķis.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja prokurors Edvīns Piliksers, lūgums uzlikt arestu Ēķim piederošajām daļām minētajā akciju sabiedrībā ir "tikai loģisks", ņemot vērā Ēķim izvirzītās apsūdzības un likumā paredzētās sankcijas par šādiem noziegumiem. Piliksers jau pirms dažiem gadiem šajā kriminālprocesā pieteicis arī zaudējuma kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts interesēs 2,2 miljonu latu apmērā.
Jau iepriekš Ēķim procesa izmeklēšanas laikā uzlikts arests vienam nekustamajam īpašumam un daļām vienā kapitālsabiedrībā, kuras nosaukums nevienam gan neko neizsakot. Tomēr uzliktie aresti Ēķa mantai vēl joprojām nesedz pieteiktās kompensācijas apmērus.
Pilksers sacīja, ka 26.februārī prokurors konstatējis, ka Komercreģistrā reģistrēta NNM, kurā visi 25 000 kapitāldaļu katra viena lata vērtībā pieder Ēķim. Tūlīt pat prokurors sagatavoja lūgumu tiesai uzlikt arestu šai Ēķa piederošajai mantai.
Uzņēmumu reģistrā pieejamie dokumenti liecina, ka NNM pamatkapitāls ir 25 000 latu un sabiedrības dibinātājam Ēķim pieder visas uzņēmuma akcijas. Vai Ēķis joprojām ir vienīgais īpašnieks, nav zināms, jo šādas ziņas par akciju sabiedrībām nav jāsniedz.
LNT paziņojumā bija teikts, pircējs ir LNT menedžments. NNM padomē bez Ēķa ir vēl divi ilggadēji LNT darbinieki - Olga Sīkstule-Misāne un Guntars Traubergs. Savukārt uzņēmuma valdē darbojas Normunds Kalniņš.
Kā ziņots, tā dēvētā digitālās televīzijas krimināllieta saistīta ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un "Kempmayer Media Limited" (KML) meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildes apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Kopumā lietā apsūdzētas 20 personas un tā apkopota aptuveni 70 sējumos.
Ēķim un apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu. Viņš apsūdzību noliedz.
Cits lietā apsūdzētais - Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks - savulaik intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu KML dibinājis Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedza.
LETA/foto:LETA
