Somi grib reabilitēt „kara noziedzniekus” – Vācijas sabiedrotos
Sabiedrība

Somi grib reabilitēt „kara noziedzniekus” - Vācijas sabiedrotos

Jauns.lv

Somijas valdība uzskata, ka pienācis laiks reabilitēt tautiešus – „kara noziedzniekus”, kuri pirms 65 gadiem pēc PSRS pieprasījuma tika atzīti par nacistiem un iemesti cietumos.

Somi grib reabilitēt „kara noziedzniekus” – Vācija...
Somijas vēsturnieki savai valdībai pieprasa reabilitēt nepatiesi par kara noziedzniekiem pasludinātos cīnītājus pret PSRS Ziemas kara laikā.
Somijas vēsturnieki savai valdībai pieprasa reabilitēt nepatiesi par kara noziedzniekiem pasludinātos cīnītājus pret PSRS Ziemas kara laikā.

Somijas valdība Kremlim uzvaras Lielajā Tēvijas karā 65. gadadienas priekšvakarā un latviešu leģiona piemiņas dienas „noskaņās” sagādājusi pamatīgas „vēsturiskas galvassāpes”.

Somijas tieslietu ministre Tuji Braks nule kā izvērtējusi somu juridisko tiesību speciālistu atzinumu par „kara noziedzniekiem”, kuri tika notiesāti pēc tā dēvētā Ziemas kara 1939. – 1940. gadā, kad somu armija cīnījās pret PSRS iebrukumu. Pēc Otrā pasaules kara bijušie Somijas vadītāji PSRS un somu komunistu spiediena rezultātā tika notiesāti par „kara noziegumiem” un sadarbību ar nacistisko Vāciju. Starp notiesātajiem bija arī toreizējais Somijas prezidents (1940. – 1944.) Risto Ruti, kā arī citi Somijas valsts vadītāji.

Somijas tieslietu ministre paziņojusi, ka piekrīt vēsturnieku vērtējumam, ka process pret somu „kara noziedzniekiem” noritēja ar „tiesiskiem pārkāpumiem”, un viņa varētu paziņot, ka notiesājošais spriedums neatbilst tiesiskas valsts principiem. Tas nozīmē, ka Somija reabilitētu tos Somijas pilsoņus, kuri Ziemas kara laikā cīnījās pret PSRS, bet pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās pēc PSRS spiediena tika pasludināti par kara noziedzniekiem un nacistiem.

Vienīgais somu „noziegums” bija tas, ka viņi cīnījās pret agresoru – PSRS. Šī kara laikā Somija, atšķirībā no Baltijas valstīm, saglabāja savu neatkarību, kaut arī zaudēja ievērojamu savu teritorijas daļu – Karēliju.

Jāteic, ka somu nodoms reabilitēt „kara noziedzniekus” pastarpināti attiecas arī uz baltiešu leģionāriem. Igauņu leģionāriem bija mazliet savādākas kara gaitas nekā latviešu leģionāriem. Igauņiem Otrā kara beigās tika dota pat izvēle, kuras armijas sastāvā viņi vēlas cīnīties pret PSRS – Vācijas vai Somijas karaspēka vienībās, jo abas armijas bija sabiedrotās un cīnījās pret vienu un to pašu ienaidnieku.

Vārdā nenosaukti Krievijas ziņu aģentūras „Regnum” eksperti ir teikuši, ka somu „kara noziedznieku” reabilitācija var sekmēt „politisko Hitlera sabiedroto reabilitāciju, veidojot nacionālistisko identitāti jaunajās neatkarīgajās valstīs – Moldovā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā.”

Jautājums par „kara noziedznieku” reabilitāciju Somijā kļuvis aktuāls tādēļ, ka pašreiz tiek atzīmēta Ziemas kara beigu 70. gadadiena.

Elmārs Barkāns