Luterāņi kāro svešu mantu
Tikko atklātībā nonākušie Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumenti apliecina, ka lielās finansiālās grūtībās nonākušās Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas centieni atgūt Rīgas Sv. Pētera baznīcu balstīti uz apšaubāmiem juridiskajiem pamatiem.
Katrai pusei savs viedoklis
Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca (LELB) pieteica savas tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu, kuru kapitāli atjaunojusi un daudzus gadus uzturējusi Rīgas pašvaldība.
Balstoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu, Ministru kabinets pirms kāda laika informēja Saeimu, ka īpašumtiesības uz baznīcas ēku un 2788 kvadrātmetriem zemes Rīgā, Skārņu ielā 19 ir jānostiprina Latvijas Evanģēliski luteriskajai baznīcai. Tajā pat laikā ne brīdi nenorima diskusijas par atdošanas juridisko pamatojumu. Baznīcas aizstāvji vienmēr stingri turējušies pie pozīcijas, ka baznīca būvēta laikos, kad Mārtiņš Luters vēl nevija dzimis, kur no vēl darījis zināmu pasaulei savu mācību. Turklāt baznīca celta par rīdzinieku naudu un vienādiņ piederējusi Rīgas rātei. Tad – kādas tiesības te luterāņiem?
Pēdējie, savukārt, atdošanu argumentēja ar to, ka baznīcā darbojusies vācu draudze. Taču tagad šis arguments vairs neiztur kritiku.
Dokumenti atklāj patiesību
Kasjauns.lv rīcībā ir Latvijas Valsts vēstures arhīva dokuments, kur skaidri un gaiši uzrakstīts: „Arhīva fonda „Rīgas maģistrāta galvenā kanceleja” dokumentos esošajos Rīgas rātes 1888. gada sēžu protokolos nav ziņu par Rīgas Sv.Pētera baznīcas nodošanu evanģēliski luteriskās vācu draudzes lietošanā, valdījumā vai īpašumā. Nekustamais īpašums uz Rīgas Svētā Pētera evanģēliski luteriskās vācu draudzes vārda Rīgas pilsētā līdz 1940. gadam Rīgas-Valmieras zemesgrāmatu nodaļā nav reģistrēts.”
Pagaidām nav zināms, kad likumprojekts par Sv. Pētera baznīcas piederību varētu tikt skatīts Saeimā, taču, domājams, ka līdz ar šī dokumenta esamību atsevišķiem tautas kalpiem būs visai grūti oponēt pie tā, ka jāpieņem „politisks lēmums”.
Turklāt – baznīcas durvis ticīgajiem cilvēkiem nav slēgtas – baznīcā darbojas draudze, viņu rīcībā nodota arī sakristeja. Kurā, starp citu, pie smalki atrestaurētām 17. gadsimta holandiešu flīzēm pielīmēti draudzes paziņojumi...
Nozīme Rīgas dzīvē
Kā zināms, Pēterbaznīcai ir nozīmīga vieta Rīgas dzīvē – tā ir iecienīts apskaties objekts, tur bieži notiek izstādes, tiek rīkoti bezmaksas koncerti. Jāatgādina, ka
Rīgas domes vairākums 2008. gada septembrī nobalsoja pret baznīcas nodošanu LELB īpašumā. (Tas gan bija iepriekšējais sasaukums.) Pret baznīcas atdošanu iestājas arī daudzi rīdzinieki – visdažādāko jomu pārstāvji, tajā skaitā inteliģence. Savulaik tika vākti paraksti pret baznīcas atdošanu. Nesen Rīgas domē Rīgas mēram Nilam Ušakovam tika iesniegta Atklātā vēstule, kuru parakstījuši 148 cilvēki, bet parakstu vākšana vēl turpināsies, iepriekš kasjauns.lv sacīja Pēterbaznīcas direktore Marianna Ozoliņa.
Guna Kārkliņa, Foto: no Pēterbaznīcas arhīva
