Sācies sīkpartiju dibināšanas bums

Uzņēmumu reģistra informācija liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas 50 politiskās partijas. Starp vispārzināmiem politiskajiem spēkiem ir arī partijas, par kuru pastāvēšanu labi, ja zina tikai to dibinātāji. Lūk, dažu partiju nosaukumi, par kuru esamību gandrīz neviens neko nezina – „AB partija”, „Latvijas Atmoda”, „Spēks vienotībā”, „Latvijas Jaunatnes partija”, „Tautas kontrole”, „Jaunlatvija” un vēl daži citi „meža dīvainīši”.

Visi šie mistiskie politiskie spēki pamostas īsi pirms vēlēšanām. Priekšvēlēšanu gaisotnē sīkpartijas skaļi pabļaustās, paziņo, ka ir ieguvušas necerēti lielu Latvijas iedzīvotāju uzticību, kuru attaisnos sēžot Saeimā vai pašvaldību domēs, pa visām kopā vēlēšanās savāc pāris procentu balsu un atkal nolien ziemas miegā līdz nākamajām vēlēšanām.

Dažus mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām pēkšņi uzrodas lērums tautas glābēju, kuri tautai sola saulainu nākotni jaunu partiju vadībā. Šopavasar atkal uzplaukuši jauni „politiskie ziediņi”. Kasjauns.lv apkopo šogad notikušās mazo partiju dibināšanas aktivitātes.

­

2010. gads iesākās ar pērnruden Ludzā dibinātās partijas „13. janvāra kustība” līdera, nacionālboļševika Vladimira Lindermana paziņojumu, ka viņa vadītā partija darbošoties pagrīdē, jo Uzņēmumu reģistrs birokrātisku iemeslu dēļ pēc Drošības policijas ieteikuma šo kustību nereģistrē.

Tagad, kā liecina Uzņēmuma reģistra informācija, savulaik par vēlmi vardarbīgi gāzt Latvijas valdību un sprāgstvielu glabāšanu apsūdzētā nacionālboļševika vadītā partija tomēr ir reģistrēta.

Šoziem ar valdības politiku  neapmierinātie sevi pieteica „telšu pilsētiņā”. Ar valdošo kārtību ir neapmierināti dažādi iedzīvotāju slāņi un interešu grupas, tādēļ viņi nevar vienoties vienā politiskā spēkā. Tomēr februāra vidū tika nodibināta Telšu pilsētas biedrība.

Viens no biedrības dibinātājiem Gints Berneckis noliedza, ka tūlīt pat tiks dibināta „telšu pilsētiņas” partija. Tomēr neizslēdza iespēju, ka tā tuvākajā nākotnē varētu parādīties.

Marta vidū par savām pretenzijām uz Saeimu paziņoja „Latvijas kustība Solidaritāte” (LKS), kura pieļāva iespēju veidot vēlēšanu apvienību ar partiju „Libertas.lv”, kā arī citām līdzīgi domājošām politiskajām organizācijām.

Patlaban gan vēl notiekot pārrunas par šādu iespējamību, un skaidrība tikšot rasta tikai maija sākumā, kad LKS plāno organizēt partijas kongresu. Tajā tad arī varētu tikt pieņemts lēmums, vai un ar kādām partijām tiks veidota vēlēšanu apvienība.

LKS vada Latvijas apvienotās policistu arodbiedrības līderis Agris Sūna, kurš savu partiju „Tautas kustība Solidaritāte” neveiksmīgi mēģināja nodibināt pagājušā gada decembrī. Uzņēmumu reģistrs to nereģistrēja nepietiekamā biedru skaita dēļ. Tādēļ Sūna nolēma izmantot jau iepriekš reģistrētu politisko organizāciju, kas līdz šim bija maz pazīstama.

2005.gadā tika nodibināta „Vislatvijas partija 21.gadsimts”, bet 2009.gada decembrī partija mainīja nosaukumu uz „Latvijas kustība Solidaritāte”.

Jau vairākas nedēļas mazumtirdzniecības firmas „Ave” valdes priekšsēdētājs Visvaldis Maļugins publicē sludinājumus, kuros aicina pievienoties partijas „Latvijas vidusšķira” dibinātājiem.

Maļugins teicis, ka „interese par partijas dibināšanu ir”, tomēr līdz partijas reģistrācijai nepieciešamajiem 200 dibinātājiem vēl esot tālu. Tāpēc tuvāko mēnešu laikā sasaukt partijas „Latvijas vidusšķira” dibināšanas kongresu nebūs iespējams, tomēr Maļugins nav atmetis cerību, ka jaunā partija varētu tikt nodibināta pirms 10. Saeimas vēlēšanām.

Pagājušā gada nogalē izjuka savulaik panāktā vienošanās starp trijām biedrībām - „Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai”, „Politiskā laboratorija” un „Latvija – prezidentāla valsts”, kuras bija parakstījušas vienošanos par kopīgas partijas veidošanu, lai piedalītos 10. Saeimas vēlēšanās. Šķelšanās rezultāts vainagojās ar divu atsevišķu partiju nodibināšanos.

27. martā Rīgā „Politiskā laboratorija” nodibināja partiju „Par prezidentālu republiku”. Partijas dibināšanas iniciators ir sabiedrībā mazāk pazīstamu uzņēmēju domubiedru grupa, ko vienojis „Arēnas Rīga” un uzņēmuma „Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš savulaik jau startējis Saeimas vēlēšanās no Konservatīvās partijas saraksta, taču Saeimā ievēlēts netika.

Savukārt dienu vēlāk – 28. martā Liepājā no „Politiskās laboratorijas” atšķēlusies domubiedru grupa nodibināja partiju „Ražotāja Latvija”, kuras biedri arī lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmēji no visas Latvijas.

Partijas valdē ievēlēja piena pārstrādes uzņēmuma „DK Daugava” īpašnieku Aigaru Vaivaru, viņa novadnieku, vairāku kokrūpniecības firmu īpašnieku Ivaru Gurgānu, Liepājas metālapstrādes SIA „Atmats” īpašnieku Uldi Atmatu, nesen Latvijā no peļņas ārvalstīs atgriezušos jauno uzņēmēju, SIA „ZBK serviss” pārstāvi Zigmāru Kapranovu un inženierkomunikāciju SIA „Vektra – 21” īpašnieku Normundu Kupši. Valdes priekšsēdētājs un partijas dibināšanas iniciators ir SIA „Beaverhall Developers L” vadītājs Atis Apinis.

Lieki teikt, ka visas jaundibinātās partijas Latvijai sola pārticīgu nākotni, desmitiem tūkstošu jaunu darba vietu, samazināt nodokļus un visus citus nepieciešamos priekšnoteikumus gan cilvēka, gan valsts normālai eksistencei.

Katrā ziņā šīs jaunās partijas ir tikai sākums pirmsvēlēšanu partiju dibināšanas un paziņojumu bumam. Drīzā nākotnē atkal var tikt paziņots par jaunu partiju vai politisku apvienību dibināšanu.