Latvijā abortus nosoda mazāk nekā azartspēles, homoseksuālismu un dzeršanu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par morāli nepieņemamu uzskata azartspēļu spēlēšanu, homoseksuālismu, alkohola lietošanu un laulības pārkāpšanu. Tajā pat laikā daudz mazāk tiek nosodīta, piemēram, abortu veikšana un melošana.
Par to liecina pētījumu centra SKDS 2010.gada martā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.
Ko par amorālu uzskata lielākā sabiedrības daļa?
Azartspēļu spēlēšanu par morāli nepieņemamu uzskata 62% aptaujāto, homoseksuālismu - 61%, pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu - 61% bet laulības pārkāpšanu - 57% aptaujāto.
Pieteikšanos uz sociālajiem pabalstiem, gadījumos, ja tie nepienākas, par morāli nepieņemamu uzskata 52% iedzīvotāju, naudas došanu ceļu policistam, lai izvairītos no oficiālā soda par morāli nepieņemamu uzskata 34% aptaujāto.
Vēl retāk par morāli nosodāmu rīcību tiek uzskatīta abortu veikšana (29%), daļēja nodokļu nemaksāšana (27%), melošana, lai pasargātu citu cilvēku jūtas (18%) un dzimumattiecības starp oficiāli neprecētiem cilvēkiem (13%).
Visas minētās parādības par morāli nepieņemamām retāk uzskata gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem.
Aptaujas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji, kuri sevi uzskata par kristiešiem, minētās parādības par morāli nepieņemamām uzskata ievērojami biežāk kā neticīgie.
Atšķirība starp kristiešiem un neticīgajiem
Vislielākās atšķirība šo grupu attieksmē vērojamas, vērtējot homoseksuālismu. To par morāli nepieņemamu uzskata 70% kristiešu un 46% neticīgo, pārmērīgu alkohola lietošanu - 70% kristiešu un 45% neticīgo, laulības pārkāpšanu - 67% kristiešu un 42% neticīgo, bet azartspēļu spēlēšanu - 70% kristiešu un 50% neticīgo.
Salīdzinoši mazākas atšķirības vērojamas, analizējot attieksmi pret daļēju nodokļu nemaksāšanu, pieteikšanos uz sociālajiem pabalstiem, kas faktiski nepienākas. Vienīgā darbība, kuru kristieši par morāli nepieņemamu uzskata tikpat bieži kā neticīgie, ir naudas došana ceļu policistam, lai izvairītos no oficiālā soda.
Aptauja veikta no 4.marta līdz 15.martam, aptaujājot 1014 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
LETA/Foto: LETA
