VID piekāpjas Jaunalksnei un maksās kompensāciju par sarunu noklausīšanos

Jaunalksne 2006.gadā vērsās tiesā, lūdzot no valsts piedzīt 300 000 latu kompensāciju saistībā ar to, ka Latvijas valsts nav pildījusi savu pienākumu un ir pieļāvusi, ka valsts noslēpumu saturošas ziņas - ierakstītās sarunas - nonāk publiskajā telpā, kā arī nav garantējusi telefona sarunu konfidencialitāti. Sākotnēji prasībā atbildētāja statusā bija VID, taču vēlāk procesā tika pieaicināta arī Finanšu ministrija (FM).

Rīgas apgabaltiesa, kas lietu izskatīja pirmajā instancē, 2007.gada 9.februārī no valsts VID un FM personā piedzina 100 000 latu kompensāciju, kā arī atzina par prettiesisku FM un VID rīcību, nepildot tiesību normās noteiktās prasībās un tā aizskarot Jaunalksnes tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Spriedums tika pārsūdzēts AT, kas apelācijas kārtībā lietu slēgtā sēdē izskatīja šogad. AT 18.februārī no valsts VID personā piedzina 12 000 latu kompensāciju.

AT spriedumu 30 dienu laikā no 4.marta varēja apstrīdēt, iesniedzot kasācijas sūdzību AT Senātā, un kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš beidzās otrdien, 6.aprīlī. AT gan sūdzības vēl pāris dienas gaidīja arī pa pastu, aģentūrai LETA sacīja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Spriedumu neparsūdzēs

VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga aģentūrai LETA sacīja, ka VID, kas savu interešu aizstāvībai lietā bija piesaistījis advokātu, pēc konsultācijām ar viņu nolēmis Senātā nepārsūdzēt spriedumu. Tas darīts, gan ņemot vērā ar tiesāšanās procesu saistītos tēriņus, gan izvērtējot sprieduma motīvus un argumentu.

Grīnberga solīja konkretizēt, no kādiem līdzekļiem VID maksās žurnālistei kompensāciju.

Spriedumu Senātā nav apstrīdējusi arī pati Jaunalksne. Žurnāliste aģentūrai LETA sacīja, ka viņa priecājas, ka VID ir pārstājis tērēt nodokļu maksātāju naudu cīņā, kurā bija skaidrs, ka ir pieļauti pārkāpumi, līdz ar to šāds iznākums, pēc viņas domām, ir loģisks.

Pēc AT sprieduma pasludināšanas Jaunalksne pauda uzskatu, ka spriedums ir visu žurnālistu uzvara un labs atgādinājums amatpersonām. Viņasprāt, tiesvedības laikā par sarunu noklausīšanos amatpersonu attieksme pret šiem jautājumiem ir mainījusies.

Runājot par Jaunalksnes sarunu noklausīšanās krimināllietas izmeklēšanu, kas daļā par šī nozieguma pasūtīšanu vēl turpinās, žurnāliste izteica cerību, ka izmeklēšana vainagosies panākumiem un tiks nosaukti konkrēti uzvārdi.

Iepriekš vaicāta par sajūtām, kādas pārņem pēc AT tiesas sprieduma - piedzīt vien 12 000 latu prasīto 300 000 latu vietā, Jaunalksne atzinās, ka rēķinājusies ar mazāku naudas summu, ko tiesa varētu piedzīt par labu viņai. Šādas sajūtas viņai esot radušās, pētot pēdējo gadu judikatūru. Tomēr žurnāliste atzina, ka, dzirdot tiesas nolēmumu, viņa jutusi patīkamu gandarījumu.

LETA jau ziņoja, ka Jaunalksnes telefona sarunu ierakstītas no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta - Finanšu policijas - lēmumu un tiesneša sankciju. Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī 2006.gada pavasarī. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt Finanšu policijas pārvalde. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi.

Par Finanšu policijas pārvaldes darbībām saistībā ar sarunu noklausīšanos un to satura izpaušanu prokuratūra sāka kriminālprocesu. Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā sākta kriminālvajāšana pret četrām Finanšu policijas amatpersonām par Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos.

Kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas sākta pret toreizējām Finanšu policijas amatpersonām Aldi Klemu un Vasiliju Kivļonoku, kuru lietvedībā esošajās lietās lūgta atļauja noklausīties žurnālistes telefonu, kā arī pret toreizējo Finanšu policijas direktora vietnieku Jāni Laizānu un Iekšējās drošības daļas priekšnieku Raivi Freibergu.

Krimināllietas izskatīšana turpinās apelācijas kārtībā.

LETA