Īlons Masks propagandē ASV izstāšanos no NATO, īstenojot Kremļa sapni
Pasaules bagātākais cilvēks un ASV prezidenta Donalda Trampa ciešais sabiedrotais Īlons Masks vēlas, lai ASV izstātos no NATO. Savu atbalstu šai idejai viņš pauda sev piederošajā mikroblogošanas vietnē “X”. Šādi ASV sper platu soli, lai īstenotu Krievijas sen loloto sapni par savas pretinieces NATO sagraušanu.
I agree https://t.co/ZhjBXCTQfp
— Elon Musk (@elonmusk) March 2, 2025
Sevi par “lepnu Amerikas pirmo MAGA patriotu” dēvējošais amerikāņu politiskais komentētājs Ginters Īglmens, kuram ir 1,3 miljoni sekotāju, 1. martā rakstīja savā “X” kontā: “Pienācis laiks izstāties no NATO un ANO.”, un to pārpublicēja Masks ar komentāru: “Es piekrītu.”
Vienlaikus Masks pārpublicēja Kentuki štata republikāņu kongresmeņa Tomasa Masija aicinājumu aizvākt nebūtībā “aukstā kara reliktu” NATO. Tikmēr Jūtas štata senators Maiks Lī aicināja izstāties no NATO, kas Eiropai piedāvā “lielisku darījumu”, bet ASV “galīgi neizdevīgu darījumu”.
NATO is a Cold War relic that needs to be relegated to a talking kiosk at the Smithsonian. https://t.co/nO9OQNBT3v
— Thomas Massie (@RepThomasMassie) March 2, 2025
Tramps līdz šim nav tiešā tekstā pieprasījis ASV izstāšanos no NATO, taču pēc savas otrās uzvaras prezidenta vēlēšanās viņš aliansi pastāvīgi dēvējis kā raksturojis šo organizāciju kā Amerikai neizdevīgas vienpusējas attiecības, sūdzoties, ka ASV aizsargājot NATO dalībvalstis, bet tās savukārt “mūs neaizsargā”.
Ironiski, ka vienīgo reizi, kad NATO dibināšanas līguma 5. pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzskatāms par uzbrukumu visām dalībvalstīm, tika aktivēts, bija pēc 2001. gada 11. septembra “Al Qaeda” terora aktiem ASV, kad ASV saņēma militāro palīdzību no pārējām alianses dalībvalstīm.
Vēl ironiskāk ir tas, ka Tramps pieprasa, lai NATO dalībvalstis palielina aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, kas ir būtiski vairāk nekā procentuāli aizsardzībai tērē pati ASV. Pērn Tramps paziņoja, ka viņš ļaus Krievijai “darīt, ko vien vēlas” ar jebkuru no NATO dalībvalstīm, kuras nespēj sasniegt tik ambiciozus aizsardzības izdevumu mērķus.
“The New York Times” vēstīja, ka savas pirmās prezidentūras laikā Tramps 2018. gadā vairākkārt privāti apspriedis vēlmi izstāties no NATO, bet NATO samita laikā tajā pašā vasarā viņš esot saviem augstākajiem nacionālās drošības padomniekiem teicis, ka “nesaskata jēgu” alianses pastāvēšanā, to raksturojot to kā ASV uzkrautu “slogu”.
NATO tika dibināta 1949. gadā pēc Otrā pasaules kara ar galveno mērķi nepieļaut Josifa Staļina vadītās Padomju Savienības potenciālo uzbrukumu Rietumeiropai. Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš sen nodēvējis Padomju Savienības sabrukumu par "vislielāko ģeopolitisko katastrofu", aizvien agresīvāk cenšas atjaunot bijušo impēriju. 2014. gadā viņš anektēja Ukrainai piederošo Krimu un sagrāba daļu Donbasa, bet 2022. gada 24. februārī ar invāziju Ukrainā uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara laikiem un tā gada 30. septembrī paziņoja par četru tās apgabalu aneksiju. 2024. gada jūnijā Putins pasludināja ultimātu jebkādu miera sarunu uzsākšanai, cita starpā pieprasot, lai Ukraina atdod Krievijai visas teritorijas, kuras tā uzskata par savām, atbruņojas, uz visiem laikiem atsakās iestāties NATO.
